Ortega, kas prezidenta amatu ieņem kopš 2007. gada, apgalvoja, ka vēlēšanu atcelšana nepieciešama, lai pie varas nenāktu opozīcija.

“Šeit vairs nebūs vēlēšanu, lai viņi nemēģinātu pārņemt valdību un sagrābt varu,” teica Ortega, uzstājoties ceremonijā par godu 1979. gada tā dēvēto sandīnistu revolūcijas 47. gadadienai. Šīs revolūcijas rezultātā komunists Ortega pirmo reizi nonāca pie varas.

Ortega pagaidām nav paskaidrojis, kā likumdošanas ceļā tiks noformēta atteikšanās no vēlēšanu rīkošanas.

Opozīcijas pārstāvji, kas atrodas ārpus Nikaragvas, Ortegas paziņojumā saskata vājuma izpausmi un mēģinājumu atbrīvoties no jebkādas konkurences.

80 gadus vecais Ortega pirmo reizi ieņēma valsts vadītāja amatu 1981. gadā. 1990. gadā viņš zaudēja vēlēšanās un līdz 2006. gadam atradās opozīcijā. 2007. gadā viņš atkal kļuva par prezidentu, uzvarot vēlēšanās. Ortega tika pasludināts par uzvarētāju arī prezidenta vēlēšanās 2011., 2016. un 2021. gadā, lai gan vēlēšanu rezultāti tika apšaubīti saistībā ar Ortegas oponentu vajāšanu.

ASV uzskata Nikaragvā valdošo režīmu par diktatūru un vairāk nekā 2350 amatpersonām un to radiniekiem ir piemērojušas sankcijas. ANO apsūdzējusi Nikaragvas varasiestādes sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumos.

2022. gada oktobrī Nikaragva bija viena no piecām valstīm, kas atteicās atbalstīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā tika nosodīta Krievijas veiktā Ukrainas teritoriju aneksija.