Visa trīs gatavojas atzīt Palestīnas valsti no 28.maija.

Par plāniem atzīt Palestīnas valsti Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre pavēstīja Oslo, Spānijas valdības vadītājs Pedro Sančess – Madridē, bet Īrijas premjers Saimons Heriss – Dublinā.

Izraēla nekavējoties paziņoja, ka atsauc savus vēstniekus Norvēģijā, Īrijā un Spānijā uz konsultācijām.

Izraēla iepriekš uzsvērusi, ka Palestīnas valsts atzīšanas plāni ir “balva terorismam”, kas samazina izredzes sarunu ceļā pārtraukt karadarbību Gazas joslā.

Taču Norvēģija, kurai gadu gaitā ir bijusi nozīmīga loma Izraēlas un palestīniešu konflikta risināšanā diplomātijas cēlā, norādīja, ka atzīšana nepieciešama, lai Gazas kara laikā atbalstītu mērenos spēkus.

“Kara laikā, kad desmitiem tūkstošu cilvēku ir nogalināti un ievainoti, mums ir jāsaglabā vienīgā alternatīva, kas piedāvā politisku risinājumu gan izraēliešiem, gan palestīniešiem, –  divas valstis, kas dzīvo viena otrai līdzās, mierā un drošībā,” sacīja Stēre.

“Palestīnas atzīšana ir līdzeklis, lai atbalstītu mērenos spēkus, kas šajā ieilgušajā un nežēlīgajā konfliktā zaudē pozīcijas,” viņš teica.

“Tas galu galā varētu ļaut atsākt procesu, kas vērsts uz divu valstu risinājuma panākšanu, un dot tam jaunu impulsu,” piebilda Norvēģijas premjers.

Sančess parlamentā sacīja, ka 28. maijā Spānijas valdība apstiprinās Palestīnas valsts atzīšanu, un uzsvēra, ka Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ar savu “sāpju un iznīcināšanas” politiku Gazas joslā “apdraud divu valstu risinājumu”.

Savukārt  Heriss sacīja, ka šī ir “vēsturiska un svarīga dienu Īrijai un Palestīnai”.

Jau gadu desmitiem tiek uzskatīts, ka  Palestīnas valsts oficiāla atzīšana būs miera procesa starp palestīniešiem un izraēliešiem noslēgums.

ASV un lielākā daļa Rietumeiropas valstu ir paziņojušas, ka ir gatavas nākotnē atzīt Palestīnas valstiskumu, bet ne pirms vienošanās par tādiem sarežģītiem jautājumiem kā galīgās robežas un Jeruzalemes statuss.

Tomēr Palestīnas valsti ir atzinušas vairāk nekā 140 ANO dalībvalstis.