Šolcs pēc tikšanās ar Sji platformā “X” norādīja, ka “Ķīnas vārdam Krievijā ir svars”.

“Tāpēc es lūdzu prezidentu Sji ietekmēt Krieviju, lai Putins beidzot pārtrauktu savu bezjēdzīgo kampaņu, atsauktu savus karaspēku un izbeigtu šo briesmīgo karu,” pavēstīja Šolcs.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rietumi centušies panākt Maskavas starptautisko izolāciju. Lai gan Ķīna ārēji centusies palikt neitrāla, Pekina joprojām uzskatāma par diktatora Vladimira Putina svarīgāko sabiedroto.

Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā to stratēģiskā partnerība kļuvusi vēl ciešāka.

Kanclers sarunās ar Sji atzina, ka “Krievijas agresīvais karš Ukrainā un Krievijas bruņošanās ļoti būtiski negatīvi ietekmē drošību Eiropā”.

“Tas tieši ietekmē mūsu pamatintereses,” piebalsoja Šolcs, piebilstot, ka tas “kaitē visai starptautiskajai kārtībai, jo pārkāpj ANO statūtu principus”.

Tikmēr Ķīnas mediji ziņo, ka Sji uzsvēris saišu nozīmi, saskaroties ar “pieaugošajiem riskiem un problēmām”.

“Ķīna un Vācija ir otrā un trešā lielākā ekonomika pasaulē,” Sji sacīto citē raidorganizācija CCTV.

Ķīnas prezidents, tiekoties ar Vācijas kancleru, arī izklāstījis Ukrainas konflikta noregulējuma četrus principus, lai “novērstu Ukrainas krīzes iziešanu ārpus kontroles un atjaunotu mieru”, ziņo Ķīnas mediji.

Pusēm ir jākoncentrējas uz miera un stabilitātes atbalstu, un jāatturas no savtīgu mērķu meklēšanas. Tām arī ir “jāatdzesē situāciju”, un tām “nevajadzētu liet eļļu ugunī”, uzsvēra Sji.

“Mums ir jārada nosacījumi miera atjaunošanai un jāatturas no tālākas spriedzes pastiprināšanas,” pauda Ķīnas prezidents, piebilstot, ka ir “jāmazina negatīvā ietekme uz pasaules ekonomiku”.

“Četri principi” pārsedzas ar Pekinas pagājušā gada dokumentu, kurā pausts aicinājums uz “konflikta politisku noregulējumu”. Kā uzskata vairāki rietumvalstu eksperti, plāns ļautu Krievijai paturēt vairumu sagrābto Ukrainas teritoriju.

Šolcs šodien tikās arī ar Ķīnas premjerministru Li Cjanu.

Šī ir otrā Šolca vizīte Ķīnā kopš 2021. gada, kad viņš stājās kanclera amatā. Viņš pirmo reizi apmeklēja Ķīnu Covid-19 pandēmijas laikā 2022. gada novembrī, taču toreiz kanclera vizīte ilga tikai vienu dienu.

Šoreiz Šolca vizīte Ķīnā sākās svētdien un noslēgsies šodien. Kancleru pavada liela ministru un uzņēmumu vadītāju delegācija. Vizītes ietvaros Šolcs apmeklējis Čuncjinu un Šanhaju, bet šodien ieradās Pekinā.