Viņš norādīja, ka pašlaik ir redzama naftas un gāzes cenu celšanās, kas galvenokārt ietekmē degvielas cenas.

Bet pēc tam var būt gaidāms sekundārais efekts, kas skars tos produktus, kas ir energoietilpīgi un kur enerģija ir nepieciešama šo produktu vai pakalpojumu ražošanā, piemēram, pārtika, apkure, transportēšana.

“Taču pagaidām mēs vēl neredzam šo sekundāro ietekmi. Tas prasīs zināmu laiku. Kā mēs redzējām 2022. un 2023. gadā, vispirms pieauga tikai enerģijas cenas, un pēc sešiem, 12 mēnešiem sāka pieaugt arī citas cenas. Manuprāt, viena no galvenajām atšķirībām šoreiz ir tā, ka ECB ir diezgan modra, tāpēc šoreiz tā centīsies rīkoties savlaicīgi, lai neatpaliktu no cenu pieauguma līknes, mēģinot pārvaldīt inflāciju, kas šajā situācijā, iespējams, ir labi,” norādīja Vidgrēns.

Viņš uzsvēra, ka arī kopējā situācija ekonomikā nav tāda, kā pēc pandēmijas gadiem, kad varēja vērot strauju izaugsmi.

2022. gadā šoks par energoresursu piegāžu apstāšanos sakrita ar ļoti augstu pieprasījumu un tā bija laba augsne augstai inflācijai.

Tagad situācija ekonomikā ir daudz mierīgāka un tāpēc ir maz ticams, ka būs tik liels inflācijas kāpums kā 2022. gadā.

Tāpat Vidgrēns norādīja, ka pēc daudzu ekonomikas komentētāju uzskata 2022. gadā ECB kavējās ar procentu likmju paaugstināšanu un tas bija viens no toreizējās augstās inflācijas iemesliem.

“Tirgū šobrīd tiek prognozēts, ka ECB šogad likmes varētu palielināt divas vai pat vairāk reizes. Tas ir diezgan daudz, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad Eiropas ekonomika atrodas ne pārāk labā stāvoklī un inflācija joprojām ir salīdzinoši zema, lai gan mēs zinām, ka pastāv paaugstinātas inflācijas risks. Pašlaik ir diezgan ticams, ka, iespējams, vasarā tiks veikts vismaz viens procentu likmju paaugstinājums. Ja arī pēc tam inflācija palielināsies vai arī saglabāsies augstas inflācijas gaidas, tad ir diezgan iespējams, ka procentu likmju paaugstinājumi sekos vēl. Taču tikpat labi ir iespējams, ka finanšu tirgos šobrīd jau paredz pārāk daudz procentu likmju paaugstinājumu šim gadam,” sacīja Vidgrēns.

Jau vēstīts, ka 30. aprīlī ECB nolēma nemainīt procentu likmes.

“Karadarbība Tuvajos Austrumos izraisījusi spēju enerģijas cenu kāpumu, paaugstinot inflāciju un pasliktinot ekonomisko noskaņojumu. Karadarbības ietekmi uz inflāciju un tautsaimniecības aktivitāti vidējā termiņā noteiks enerģijas cenu šoka intensitāte un ilgums, kā arī tā netiešās un sekundārās ietekmes apmērs. Jo ilgāk turpināsies karadarbība un saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo spēcīgāka būs iespējamā ietekme uz plašāku inflāciju un tautsaimniecību,” teikts ECB padomes paziņojumā.

Tāpat uzsvērts, ka ECB padome rūpīgi monitorēs situāciju un noteiks atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros.

Konkrētāk, tās lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka, norāda banka.