Analītiķi bija gaidījuši šādu septiņu OPEC+ dalībvalstu – Alžīrijas, Irākas, Kazahstānas, Krievijas, Kuveitas, Omānas un Saūda Arābijas – lēmumu.

Tas ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad OPEC+ nolemj palielināt naftas ieguves kvotas. Arī iepriekšējos mēnešos naftas ieguves kvotu palielinājums bija līdzīgs.

Persijas līča valstīm ir bijušas grūtības palielināt eksportu, jo Irānas kara dēļ gandrīz pilnībā ir bijusi slēgta satiksme energoresursu tirdzniecībā nozīmīgajā Hormuza šaurumā, neskatoties uz īslaicīgu kuģu satiksmes pieaugumu pēc tam, kad jūnijā tika parakstīts ASV un Irānas saprašanās memorands.

Analītiķi gan norāda, ka valstīm ir grūtības sasniegt jau iepriekš noteiktos naftas ieguves mērķus.

Joprojām nav skaidrs, kad grupa faktiski varēs palielināt savus naftas ieguves apjomus. Dažas dalībvalstis, piemēram, Irāka, ir paudušas vēlmi ievērojami palielināt ražošanu.

Tomēr Krievija saskaras ar atkārtotiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai, kas ir samazinājuši ražošanu, kura pašlaik ir aptuveni deviņi miljoni barelu dienā, salīdzinot ar mērķi – 9,8 miljoni barelu dienā.

Laikā no 2022. gada beigām līdz 2023. gadam OPEC+ sāka bažīties par naftas cenu kritumu un vienojās samazināt naftas ražošanu trīs atsevišķās kārtās, samazinot kopējo ieguvi par gandrīz sešiem miljoniem barelu dienā.

Taču Saūda Arābija, Krievija, Irāka, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija, Omāna un Apvienotie Arābu Emirāti – pirms pēdējās izstāšanās no grupas 1. maijā – mainīja savu stratēģiju, kopš pagājušā gada pakāpeniski palielinot ieguvi.