Pie parlamenta ēkas tikmēr protestēja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju, apsūdzot valdošo partiju “Gruzijas sapnis” vēlēšanu rezultātu viltošanā.

Parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja “Gruzijas sapnis”, taču opozīcijas partijas neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem.

Prorietumnieciskā prezidente Salome Zurabišvili paudusi viedokli, ka vēlēšanu atzīšana nozīmē “Krievijas atnākšanu un Gruzijas pakļaušanu”.

Šīs parlamenta vēlēšanas lielā mērā tika uzskatītas par rādītāju gruzīnu vēlmei pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Gruzija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Līdzšinējā Gruzijas valdība, ko veido miljardiera Bidzinas Ivanišvili dibinātā partija “Gruzijas sapnis”, daudz kritizēta par Krievijas diktatora Vladimira Putina politikas kopēšanu iekšpolitikā un Maskavas pretrietumnieciskā naratīva izplatīšanu ārpolitikā.

Opozīcijas partijas atteicās piedalīties jaunā parlamenta sasaukuma pirmajā sēdē, kurā piedalījās tikai 88 partijas “Gruzijas sapnis” deputāti.

“Koalīcijas par pārmaiņām” līderis Nika Melija solīja, ka opozīcija darīs visu, lai sakautu pašpasludināto valdību. “Šī ir cīņa starp cilvēkiem, kas cīnās par brīvību, un cilvēkiem, kas cenšas nostiprināt dziļi autoritāro režīmu,” viņš uzsvēra.

Zurabišvili, kura ieņem galvenokārt ceremoniālo valsts prezidenta amatu, platformā “X” paziņoja, ka parlaments ir antikonstitucionāls, jo ir pierādījumi par vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī tāpēc, ka viņa atteikusies atklāt parlamenta sesiju, kā to prasa konstitūcija.

Zurabišvili iesniedza prasību Konstitucionālajā tiesā, apgalvojot, ka ir pārkāpti divi konstitūcijā garantētie pamatprincipi – balsošanas slepenība un vispārīgums.

“Gruzijas sapņa” līderi noraidījuši opozīcijas pārmetumus par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu.

Vēlēšanu novērotāji no Eiropas norādīja, ka vēlēšanu gaisotni negatīvi ietekmēja kukuļdošanas, dubultās balsošanas un fiziskas vardarbības gadījumi.