Ungārija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas pēc Krievijas pilna apmēra karadarbības izvēršanas Ukrainā 2022.gada februārī joprojām turpina pirkt Krievijas naftu un dabasgāzi.

Taču Tramps septembra sākumā aicināja visas NATO dalībvalstis, tai skaitā Ungāriju, pārtraukt pirkt Krievijas naftu, jo, viņaprāt, tādējādi varētu tikt izbeigts Krievijas sāktais karš pret Ukrainu.

Intervijā Ungārijas radiostacijai Orbāns piektdien sacīja, ka nesen Trampam pateicis, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas importa Ungārijas ekonomikai radītu katastrofālas sekas.

“Es pateicu ASV prezidentam, ka gadījumā, ja Ungārijai tiks liegta pieeja Krievijas naftai un dabasgāzei, Ungārijas ekonomiskie rādītāji nekavējoties, minūtes laikā, nokritīsies par 4%,” norādīja Orbāns.

“Tas nozīmē, ka Ungārijas ekonomika tiktu nospiesta uz ceļiem.”

Neraugoties uz trīs gadus ilgušajiem Eiropas Savienības valstu centieniem atteikties no Krievijas energoresursu piegādēm, lai atņemtu diktatoram Vladimiram Putinam ienākumus, kas palīdz finansēt karu pret Ukrainu, Ungārijas amatpersonas apgalvo, ka ģeogrāfiskie un infrastruktūras ierobežojumi pāreju uz rietumvalstu piegādātu fosilo kurināmo izmantošanu padara gandrīz neiespējamu.

Tomēr citām Eiropas valstīm, tai skaitā Čehijai, kurai arī ir tikai sauszemes robežas, ir izdevies pilnībā pārtraukt Krievijas naftas iepirkšanu.

Arī Ungārijas kaimiņvalsts Slovākija joprojām turpina Krievijas energoresursu importu.

Tomēr, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) un Trampa administrācijas spiedienu, Orbāns, kam starp ES valstu līderiem ir visciešākās attiecības ar Kremli, piektdien paziņoja, ka, runājot par energoresursiem, “ir skaidrs, kas ir Ungārijas interesēs, un mēs atbilstoši rīkosimies.”

Ungārija un ASV ir “suverēnas valstis. Nevienai no mums nav jāpieņem otras puses argumenti. Amerikai ir savi argumenti un intereses, un arī Ungārijai ir savi argumenti un intereses,” uzsvēra Orbāns.