ES līderu ārkārtas samitā ceturtdien plānots spriest par kopīgu rīcību Ukrainas atbalstam.

Aizvadītajā naktī pasauli pāršalca ziņas, ka Savienotās Valstis nolēmušas apturēt militāro palīdzību Ukrainai. Šis notikumu pavērsiens pastiprinājis bažas, ka ASV novirzās no saviem sabiedrotajiem un tuvinās Maskavai.

Orbāns, kurš ir viens no Trampa un Maskavas tuvākajiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā, izteicās, ka pēdējās dienās kļuvusi acīmredzama “transatlantiskā plaisa” jautājumā par Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

“Es rīt Parīzē tiekos ar Francijas prezidentu,” paziņoja Orbāns, liekot saprast, ka viņi apspriedīs arī karu Ukrainā.

“Pastāv skaidra stratēģiska atšķirība, kuru ASV prezidenta vēlēšanas ir padarījušas nepārvaramu (..). Daži vēlas karu, un daži vēlas mieru. Tā ir problēma, ar kuru mums nāksies saskarties ceturtdien. Man – jau trešdien,” paziņoja Orbāns.

Viņš pārmeta Eiropas līderiem, kuri nedēļas nogalē tikās Londonā, lai apliecinātu savu atbalstu Kijivai, vēlmi turpināt karu.

Pēc svētdien notikušā krīzes samita, uz kuru Ungārija netika uzaicināta, Makrons paziņoja, ka Francija un Lielbritānija ierosinājušas uz vienu mēnesi noslēgt pamieru “gaisā, jūrā un enerģētikas infrastruktūrā”, bet ne sauszemes kaujās, vismaz sākotnēji.

Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena šodien iepazīstināja ar piecu daļu plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai pēc tam, kad Vašingtona apturēja palīdzības sniegšanu.