“Plāns konfiscēt Krievijas aktīvus nopietni apdraudētu Beļģiju,” dienu pirms Eiropas Savienības (ES) samita brīdināja Orbāns. Viņš norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums pārkāpjot starptautiskās tiesības, apdraudot nozīmīgu Beļģijas uzņēmumu, kas pārvalda līdzekļus, un radot risku, ka var tikt īstenoti plaši pretpasākumi. “Jebkurš juridisks strīds tiktu zaudēts, un galu galā kādam būtu jāatmaksā konfiscētie līdzekļi,” apgalvo Orbāns.

ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā.

Orbāns arī piesauca savu saraksti ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Tajā Putins solījis stingru Krievijas atbildi, izmantojot visus tiesiskos līdzekļus.

Vienlaikus Orbāns pauda pārliecību, ka Krievija ņems vērā, kura ES dalībvalsts kādu nostāju ieņems. Ungārijas premjers uzsvēra, ka Budapešta neatbalstīs Krievijas valsts aktīvu izmantošanu.

Iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana tiks apspriesta ES samitā ceturtdien Briselē. EK plāns, ko atbalsta Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi vadošie ES politiķi, paredz izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Ukrainai. Krievija saņemtu šos līdzekļus atpakaļ tad, ja karš beigtos un Krievija samaksātu reparācijas Ukrainai.

Beļģijas atbalsts tiek uzskatīts par svarīgāko faktoru plāna īstenošanā, lai gan teorētiski par priekšlikumu varētu lemt ar balsu vairākumu.