Vēstule datēta ar 5.jūliju un nosūtīta no Azerbaidžānas, uz kurieni Orbāns devās pēc tikšanās Maskavā ar Putinu. Dokuments nav paredzēts plašai sabiedrībai.

“Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” to ieguva no kādas Eiropas amatpersonas, kura vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarota komentēt šo tematu plašsaziņas līdzekļos. Divas citas ES amatpersonas apstiprināja vēstules autentiskumu.

Orbāns raksta, ka, dodoties uz Ukrainu un Krieviju, viņš nav runājis visas ES vārdā, bet tikai vēlējies uzzināt karojošo pušu nostāju. Viņš skopi piemin Zelenska nostāju, bet detalizēti izklāsta Putina viedokli. Saskaņā ar Orbāna novērojumiem Krievijas vadība ir pārliecināta, ka “laiks nav Ukrainas pusē, bet gan Krievijas spēku pusē”.

Sarunā ar Ungārijas premjerministru Putins nepieminēja Krievijas zaudējumus frontē, bet plaši runāja par saviem aprēķiniem par Ukrainas zaudējumiem.

Orbāns citēja Putina teikto par “40-50 000 karavīru mēnesī”, proti, tādu pašu aplēsi Krievijas prezidents nesen sniedza tikšanās laikā ar ārvalstu mediju galvenajiem redaktoriem.

“Krievijas prezidents bija pārsteigts, ka Ukrainas prezidents noraidīja pagaidu pamieru,” raksta Orbāns. Orbāns par pagaidu pamiera nepieciešamību runāja kopīgā preses konferencē ar Zelenski savā braucienā uz Kijivu.

Vēlāk intervijā aģentūrai “Bloomberg” Zelenskis sacīja, ka Ukraina nav gatava pagaidu pamieram, jo Krievija varētu izmantot šo periodu, lai uzkrātu spēkus okupētajās teritorijās.

Spriežot pēc Orbāna vēstules, Putins baidās no tādas pašas Ukrainas rīcības. “Pēc Krievijas prezidenta teiktā, viņi ir gatavi izskatīt jebkuru priekšlikumu par pamieru, kas nekalpotu par slēptu Ukrainas spēku pārvietošanu un pārgrupēšanu,” ziņo Orbāns.

Orbāns norādīja, ka gan Maskava, gan Kijiva ir gatavas miera sarunām tikai ar abu pušu līdzdalību. Pēc miera samita Šveicē Ukraina paziņoja, ka uz nākamo samitu tā aicinās Krieviju.

Šis ir vienīgā vieta vēstulē, kad Orbāns detalizēti izklāsta Ukrainas nostāju attiecībā uz sarunām.