Vēlētāju aktivitāte varētu atspoguļot sabiedrības uzticēšanos plašākai sistēmai, kuru vada novecojošie līderi Rietumkrastā, savukārt Gazas josla gatavojas pārejai no kaujinieku grupējuma “Hamās” valdījuma.

Balsojums Rietumkrastā noteiks to vietējo padomju sastāvu, kas pārrauga ūdensapgādi, ceļus un elektroenerģiju. Savukārt balsojums vienā Gazas joslas pilsētā ir galvenokārt simbolisks, un amatpersonas to dēvē par “izmēģinājuma projektu”.

Daži vēlēšanu iecirkņi Rietumkrastā un Gazas joslas centrālajā daļā esošajā Deir El-Balahā sestdienas rītā bija pārpildīti, lai gan vēlētāju aktivitāte joprojām nav skaidra.

Lai gan palestīniešu pašpārvalde nav rīkojusi prezidenta vai parlamenta vēlēšanas kopš 2006. gada, tā veicināja pašvaldību vēlēšanu norisi pēc reformām, ko tā ieviesa pagājušajā gadā pēc starptautisko atbalstītāju prasībām.

Ar saukli “Mēs paliekam” Rāmallā bāzētā Centrālā vēlēšanu komisija ir rīkojusi kampaņu, lai veicinātu līdzdalību starp gandrīz 70 000 balsstiesīgo vēlētāji Gazas Deir El-Balahā un vienu miljonu balsstiesīgo Rietumkrastā.

Balsošana “atspoguļo palestīniešu tautas gribu palikt savā zemē un attīstīt savu valsti”, teica vēlēšanu komisijas pārstāvis Farēds Tāmallahs.

Tā kā liela daļa Gazas joslas ir izpostīta vairāk nekā divu gadu ilgā kara dēļ, komisija nolēma rīkot pirmās vēlēšanas Deir El-Balahā, kas ir cietusi gaisa triecienos, bet bija viena no nedaudzajām teritorijām, kas izvairījās no Izraēlas sauszemes iebrukuma. Pilsētā nebija iespējams veikt tradicionālo vēlētāju reģistrāciju.

“Galvenā ideja ir politiski savienot Rietumkrastu un Gazas joslu vienā sistēmā,” teica Tāmallahs. Palestīnieši uzskata, ka abu teritoriju apvienošana zem vienas valdības ir neatņemama sastāvdaļa jebkurā ceļā uz nākotnes valstiskumu.

Komisija pirms balsošanas Deir El-Balahā nav saskaņojusi savu rīcību ne ar Izraēlu, ne ar “Hamās”, un uz Gazas joslu nav nosūtījusi materiālus, piemēram, balsošanas zīmes, balsošanas urnas vai tinti. Ziņu aģentūra “Associated Press” novēroja, ka drošības darbinieki uztur kārtību ārpus vēlēšanu iecirkņiem, kur vēlētāji izmantoja materiālus, kas atšķiras no oficiālajām balsošanas urnām un zīmēm, kādas izmanto Rietumkrastā.

Deviņdesmit gadus vecais palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass pagājušajā gadā parakstīja dekrētu, ar ko tika reformētas vēlēšanas atbilstoši dažām prasībām, ko izvirzīja atbalstītāji no Rietumiem, piemēram, paredzēt iespēju balsot par atsevišķiem kandidātiem, nevis par sarakstiem.

Janvārī vēl viens Abasa dekrēts noteica, ka kandidātiem jāpiekrīt Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas programmai – šī organizācija vada Palestīnas pašpārvaldi. Programma aicina atzīt Izraēlu un atteikties no bruņotās cīņas, tādējādi faktiski izslēdzot no procesa “Hamās” un citas frakcijas.

Lielpilsētu sarakstos dominē “Fatah”, kas vada Palestīnas pašpārvaldi, un neatkarīgie kandidāti, daži no kuriem ir saistīti ar citām frakcijām. Tomēr pirmo reizi pēdējo sešu pašvaldību vēlēšanu laikā neviena cita frakcija nav oficiāli izvirzījusi savu sarakstu. Analītiķi uzskata, ka tāda citu kandidātu neesamība atspoguļo politisko vilšanos Abasa un pašpārvaldes novecojošajā vadībā.

Izraēlas okupētajā Rietumkrastā pašpārvalde īsteno ierobežotu autonomiju, un vietējās pašvaldības pārrauga pakalpojumus, sākot no atkritumu savākšanas līdz būvatļaujām. Pilsētās ir izlīmēti priekšvēlēšanu plakāti, lai gan daudzās, piemēram, Rāmallā un Nablusā, vēlēšanas nenotiks, jo reģistrējies pārāk maz kandidātu vai sarakstu. Dažās pilsētās, piemēram, Kalkiljā, vispār nav reģistrējies neviens saraksts, tāpēc pašvaldība tiks iecelta.

Palestīniešu pašpārvaldes vara ir mazinājusies gadu gaitā, kad nav notikušas miera sarunas ar Izraēlu un Izraēlas apmetnes okupētajā Rietumkrastā ir paplašinājušās.

2006. gadā “Hamās” uzvarēja parlamenta vēlēšanās, un gadu vēlāk ar vardarbības palīdzību pārņēma kontroli pār Gazas joslu no “Fatah” vadītās palestīniešu pašpārvaldes. Sestdienas vēlēšanās “Hamās” kandidāti nepiedalās.

“Hamas” kontrolē pusi no Gazas joslas, no kuras Izraēlas spēki pagājušajā gadā atkāpās, ieskaitot Deir El-Balahu, bet piekrastes anklāvs gatavojas pārejai uz jaunu pārvaldes struktūru saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa 20 punktu plānu.

Plāns paredz izveidot Miera padomi, kurā ietilptu starptautiskie sūtņi, un komiteju, kurā darbotos neievēlēti palestīniešu eksperti. Progress virzībā uz nākamajām fāzēm, piemēram, “Hamās” atbruņošanu, Gazas joslas atjaunošanu un varas nodošanu, ir apstājies.