Uz Darjenu nosūtītie migranti bija atteikušies no brīvprātīgas repatriācijas uz savām izcelsmes valstīm un atradīsies tur, līdz tiks atrastas trešās valstis viņu uzņemšanai, sacīja par situāciju informētais ierēdnis, kas pieprasīja saglabāt savu anonimitāti.

Šie migranti bija daļa no 299 migrantu grupas, kuru ASV nesen deportēja uz Panamu.

Deportētie migranti tika izmitināti policijas apsargātā Panamas pilsētas viesnīcā, kuru viņiem aizliegts pamest, kamēr starptautiskās iestādes nenokārtos viņu atgriešanos to izcelsmes valstīs.

Panamas Nacionālais imigrācijas dienests trešdien bija paziņojis, ka no viesnīcas izbēgusi kāda ķīniešu migrante, bet varas iestādes vēlāk pavēstīja, ka viņa ir notverta pie robežas ar Kostariku.

ASV deportētie migranti ir no aptuveni desmit valstīm, tai skaitā Irānas, Indijas, Pakistānas, Afganistānas un Ķīnas.

ASV ir sarežģīti deportēt migrantus uz vairākām no šīm valstīm, tādēļ Panama tiek izmantota kā starpposms.

Panamas drošības ministrs Franks Abrego otrdien paziņoja, ka migranti saņem medicīnisko palīdzību un pārtiku saskaņā ar Panamas un ASV noslēgto migrācijas nolīgumu.

Viņš sacīja, ka 171 migrants piekritis atgriezties savās izcelsmes valstīs, bet neminēja konkrētu laiku, kad tas notiktu.

Abrego arī atzīmēja, ka viena no ASV deportēta Īrijas pilsone jau ir atgriezusies savā valstī.

Migrantus, kas nepiekrīt atgriezties savās izcelsmes valstīs, ir paredzēts nosūtīt uz pagaidu nometni Darjenas reģionā, līdz tiks noskaidrots, kuras valstis viņus uzņems.

Šo reģionu vēsturiski šķērsojuši migranti no Venecuēlas un citām valstīm, dodoties ziemeļu virzienā uz ASV.

Panamas valdība ir piekritusi kalpot par tiltu jeb tranzītvalsti deportētajiem, kamēr ASV segs visas ar šo operāciju saistītās izmaksas.

Par šo vienošanos tika paziņots mēneša sākumā pēc ASV valsts sekretāra Marko Rubio vizītes Panamā.

Panamas prezidents Hosē Rauls Mulino pagājušo ceturtdien paziņoja, ka Panama uzņēmusi pirmo ASV lidmašīnu ar deportētiem migrantiem no dažādām valstīm.