Augstākā tiesa atzina, ka likumi, kas ļāva “CK Hutchison Holdings” pārvaldīt divas no piecām kanāla ostām, “ir pretrunā ar konstitūciju”, teikts tiesas paziņojumā.

“CK Hutchison Holdings” meitasuzņēmums “Panama Ports Company”, uz kuru attiecas spriedums, to noraidīja, apgalvojot, ka tam “nav juridiska pamata”.

Prasībā par koncesijas anulēšanu, kas tika iesniegta Panamas Augstākajā tiesā pagājušajā gadā, teikts, ka koncesija piešķirta, balstoties uz pretkonstitucionāliem tiesību aktiem un ka Honkongas uzņēmums nemaksā nodokļus.

“Panama Ports Company” pārvalda Kristobalas ostu pie ieejas kanālā Atlantijas okeānā un Balboa ostu Klusā okeāna pusē.

Koncesija tika automātiski pagarināta 2021. gadā uz vēl 25 gadiem.

“CK Hutchison Holdings” ir viens no Honkongas lielākajiem konglomerātiem, kas aptver finanšu, mazumtirdzniecības, infrastruktūras, telekomunikāciju un loģistikas jomas.

Tas ir sācis sarunas par abu Panamas kanāla ostu pārvaldīšanas tiesību pārdošanu ar ASV aktīvu pārvaldītāja “BlackRock” vadītu konsorciju.

Pagaidām nav skaidrs, kā Panamas Augstākās tiesas spriedums ietekmēs šīs sarunas.

Iecerēto pārdošanu kritizējušas Ķīnas amatpersonas, brīdinot par juridiskām sekām, ja darījums notiks bez Pekinas atļaujas.

Pērn aprīlī Panamas valsts kontrole apsūdzēja “CK Hutchison Holdings”, ka tas nav samaksājis Panamas valstij nodokļus 1,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Donalds Tramps, pirms gada stājoties ASV prezidenta amatā, paziņoja, ka Panamas kanāls būtu jānodod atpakaļ Savienotajām Valstīm, kas to pārvaldīja līdz 1999. gadam, jo tā pārvaldē pārāk liela ietekme esot Pekinai.

Panama ir centusies mazināt spriedzi, pagājušajā gadā izstājoties no Ķīnas iniciatīvas “Josla un ceļš”, un šā mēneša sākumā tā paziņoja par jaunām kopīgām ASV un Panamas kanāla aizsardzības mācībām – ceturtajām kopš 2025. gada.

Caur apmēram 80 kilometru garo Panamas kanālu iet apmēram 5% pasaules jūras tirdzniecības apjoma.