Dolāra kursa kāpumu veicināja jaunā Federālās rezervju sistēmas vadītāja Kevina Vorša pagājušās nedēļas izteikumi, ka viņa prioritāte būs cīņa pret inflāciju.

Tirgus dalībnieki to uztvēruši kā signālu, ka jau septembrī varētu tikt paaugstinātas procentu likmes, un tas veicināja pieprasījumu pēc dolāra, jo likmju paaugstināšanas gadījumā pieaugs ASV Valsts kases vērtspapīru ienesīgums.

“Dolārs ir sasniedzis septiņu mēnešu augstāko līmeni, jo investori meklē drošību akciju tirgus svārstību apstākļos,” norādīja “Tickmill Group” tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Tomēr perspektīva par augstākām ASV procentu likmēm mazināja zelta kā droša investīciju objekta statusu, un tā cena pirmo reizi kopš novembra nokritās zem 4000 ASV dolāru par unci.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien pieauga par 0,4% līdz 51 848,90 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kritās par 0,1% līdz 7358,22 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,4% līdz 25 476,64 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kāpa par 0,3% līdz 10 461,63 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par 0,5% līdz 8385,49 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 0,6% līdz 24 760,36 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 3,9% līdz 70,34 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,3% līdz 73,74 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena trešdien palielinājās par 0,2% līdz 40,94 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1382 līdz 1,1357 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3204 līdz 1,3162 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 161,55 līdz 161,81 jenai par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,19 līdz 86,26 pensiem par eiro.