Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir atdzīvinājis ES paplašināšanās centienus. ES dalībvalstu līderi pagājušā gada 14.decembra samitā Briselē vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Eiropadome arī piešķīrusi kandidātvalsts statusu Gruzijai.

Armēnijas attālināšanās no Maskavas liecina par neapmierinātību ar Krievijas nespēju aizsargāt to pret draudiem, ko rada Azerbaidžāna.

Azerbaidžāna pagājušā gada septembrī zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār Kalnu Karabahu, ko trīs desmitgades kontrolēja armēņu separātisti. Erevāna bažījas, ka Baku, iedvesmojoties no panākumiem Kalnu Karabahā, var iebrukt Armēnijas teritorijā, lai izveidotu sauszemes koridoru uz Nahčivanas eksklāvu.

Pašinjans šodien sacīja, ka iespējai pievienoties Eiropas Savienībai “jākļūst par sabiedrībā plaši apspriestu tematu”.

Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ pieņēma rezolūciju “par ciešākām saitēm starp ES un Armēniju”, kurā teikts, ka Erevānas iespējamais pieteikums dalībai ES “varētu pavērt ceļu pārmaiņu posmam ES un Armēnijas attiecībās”.

“Šī ir vēl viena iespēja apspriest mūsu redzējumu par Armēnijas nākotni,” valdības sēdē sacīja Pašinjans. Viņš piebilda, ka valdībai “ir politiskā griba turpināt darbu, lai maksimāli padziļinātu Armēnijas saites ar ES”.

Pēdējos mēnešos ideja par pievienošanos ES tika aktīvi apspriesta Pašinjana politiskajā komandā, ārlietu ministram un parlamenta spīkerim arī publiski runājot par Armēnijas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.