Viņš komentēja Krievijas prasību rīkot referendumu par to, vai Armēnija vēlas palikt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts vai pievienoties ES. Kā teica Pašinjans, šāds referendums varētu tikt rīkots, kad Armēnija iesniegs oficiālu pieteikumu dalībai ES, saņems atbildi un vienosies par iespējamo pievienošanās procesa grafiku. Viņaprāt, pirms tam ir pāragri apspriest referendumu, lai gan viņš neizslēdza tādu iespējamību.

Krievija un trīs citas Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalstis – Baltkrievija, Kazahstāna un Kirgizstāna – maijā kopīgā paziņojumā aicināja rīkot referendumu pēc iespējas drīz. Tās arī norādīja, ka jautājums par Armēnijas dalības apturēšanu varētu tikt izskatīts organizācijas samitā decembrī. Krievijas diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka viņš neiebilst pret Armēnijas dalību ES, taču tad tā nevarēs būt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts, tāpēc viņš uzskata, ka Erevānai pēc iespējas drīz jāizlemj, kurā organizācijā tā vēlas būt.

Tikmēr citas Krievijas amatpersonas asi kritizēja Pašinjanu, pat lietojot vulgārus vārdus. Cita starpā tās izteicās, ka Armēnijas centieni pievienoties ES ir Ukrainas ceļa atkārtojums.

Runājot par dalību Kolektīvās drošības līguma organizācijā (ODKB), kurā dominē Krievija, Pašinjans paziņoja, ka priecātos, ja Armēnija no šīs militārās savienības tiktu izslēgta. Armēnija pašlaik ir iesaldējusi savu dalību aliansē.

Savā runā Pašinjans arī aicināja Krieviju nodot dzelzceļa infrastruktūru Armēnijā trešās puses pārvaldībā. Viņš norādīja, ka pašlaik tā atrodas Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmuma RŽD pārvaldībā, kas kavē Armēnijas integrāciju starptautiskajā dzelzceļa tīklā. Kā sacīja Armēnijas premjerministrs, pēc ASV atbalstītā projekta “Trampa starptautiskais ceļš uz mieru un labklājību”, kas ir koridors no Turcijas uz Azerbaidžānu caur Armēniju, īstenošanas Armēnija iegūs piekļuvi Irānas un Centrālāzijas dzelzceļa tīklam, kā arī atjaunos satiksmi ar Krieviju.