Lavrovs pirmdien ieradās divu dienu vizītē Ķīnā.

Ķīna un Krievija pēdējos gados ir pastiprinājušas ekonomisko sadarbību un diplomātiskos kontaktus, un kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā to stratēģiskā partnerība ir kļuvusi vēl ciešāka.

Tomēr politologu vērtējumā šajās attiecībās pārsvars ir Ķīnai, un tās ietekme pieaug, kamēr Maskava nonāk arvien lielākā starptautiskā izolācijā.

“Ķīna atbalstīs Krievijas stabilu attīstību Putina vadībā,” Lavrova vizītes laikā paziņoja Vans.

“Pekina un Maskava turpinās stiprināt stratēģisko sadarbību pasaules mērogā un sniegs viena otrai spēcīgu atbalstu,” Vana sacīto citē Krievijas propagandas rupors “RIA Novosti”.

“Tautas atbalsts ir Krievijas progresa avots (..). Domāju, ka prezidenta [Vladimira] Putina stingrā vadībā Krievijas tautu gaida gaiša nākotne,” viņš piebilda.

Savukārt Lavrovs pateicās Ķīnai par atbalstu pēc diktatora Putina nesenās “pārvēlēšanas” prezidenta amatā.

Ķīnas prezidents “Sji Dzjiņpins (..) bija viens no pirmajiem, kas nosūtīja apsveikumus ievēlētajam prezidentam Putinam, un mēs esam pateicīgi mūsu ķīniešu draugiem par šo atbalstu,” sacīja Lavrovs.

“Vēlēšanu rezultāti apstiprināja Krievijas tautas dziļo uzticību mūsu līderim un pašreizējai iekšpolitikai un ārpolitikai,” viņš piebilda.

Lavrovs norādīja, ka tas attiecas arī uz stratēģiskās mijiedarbības un partnerības stiprināšanu ar Pekinu.

Lavrovs šodien arī paziņoja ka Pekinai un Maskavai esot jāpastiprina savstarpējā sadarbība, lai nodrošinātu pretsvaru Rietumiem.

Vans ir ierosinājis abām lielvarām izveidot “dubulto opozīciju”, lai ierobežotu Savienoto Valstu un to sabiedroto ambīcijas, šodien preses konferencē Pekinā paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

“Mūsu līderi, prezidents Putins un Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, ir vairākkārt uzsvēruši Krievijas un Ķīnas apņēmību stāties pretī mēģinājumiem bremzēt centienus veidot daudzpolāru pasaules kārtību,” sacīja Lavrovs, kurš bijis Krievijas ārlietu ministrs ilgāk nekā 20 gadus.

Lavrovs pauda uzskatu, ka Krievijas un Ķīnas attiecības ir tik labas, kā nekad iepriekš, un paziņoja, ka abas puses ir vienojušās sākt dialogu par Eirāzijas drošības jautājumiem, bet plašāk to nepaskaidroja.

Pēdējo reizi Lavrovs apmeklēja Pekinu oktobrī, lai piedalītos starptautiskā forumā par Ķīnas “Jaunā zīda ceļa” iniciatīvu.

Rietumvalstis regulāri mudina Ķīnu izmantot savu ietekmi pār Krieviju, lai panāktu Maskavas uzsāktā kara pārtraukšanu pret Ukrainu. ASV amatpersonas arī brīdinājušas Pekinu nepalīdzēt Krievijai karā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pagājušajā nedēļā Briselē žurnālistiem norādīja, ka “Ķīna turpina piegādāt materiālus, lai atbalstītu Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzi”, un ASV finanšu ministre Dženeta Jelena, kura pirmdien noslēdza vizīti Ķīnā, pavēstīja, ka viņa brīdinājusi amatpersonas par sekām, ko var radīt Krievijas militāro iepirkumu atbalstīšana.