Starptautiskās mediju brīvības atbalsta indeksā (IMFS) valstis tiek vērtētas pēc to aktivitātes mediju brīvības atbalstīšanai ārpus savām robežām, izmantojot diplomātiskus, finansiālus, kā arī drošības un aizsardzības instrumentus.

Lietuva indeksā ieņem pirmo vietu, Igaunija ir ceturtajā vietā, bet Latvija atzīta par devīto aktīvāko starptautiskās mediju brīvības atbalstītāju 30 vērtēto valstu vidū.

“Baltijas valstu stingrā uzmanība mediju brīvības atbalstam starptautiskā mērogā, visticamāk, atspoguļo to politisko vēsturi un pieaugošās bažas par dezinformācijas un propagandas draudiem,” pauda ziņojuma autors profesors Mārtins Skots no Austrumanglijas Universitātes.

Pētījuma autori norādīja, ka Lietuva indeksa augšgalā ir saistībā ar tās spēcīgajiem diplomātiskajiem centieniem veicināt mediju brīvību un vīzu programmu trimdā esošo žurnālistu, arī no Baltkrievijas un Krievijas, atbalstam.

Otrajā vietā ir Zviedrija, kuras rādītāju būtiski uzlabo lielais finansiālais atbalsts neatkarīgajai žurnālistikai ārvalstīs.

Trešajā vietā ir Nīderlande, kurai seko Igaunija, Francija, Vācija, Čehija, Kanāda un Latvija.

Pētījuma autori Latviju uzteikuši par to, ka tā ir vienīgā valsts, kurā ir gan aktīva ārkārtas vīzu shēma, kas paredzēta riskam pakļautajiem žurnālistiem, gan valsts mēroga iniciatīva, kas veicina trimdā esošo plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizsardzību un drošību.

Beļģija, Luksemburga, ASV un Lielbritānija dala 12.-15. vietu, Somija un Islande dala 19.-20. vietu, Japāna ierindota 28. vietā, bet Dienvidkoreja un Slovēnija dala 29.-30. vietu.

Valstu diplomātiskais atbalsts plašsaziņas līdzekļu brīvībai tika novērtēts, analizējot valstu līderību, iesaisti un atbalstu daudzpusējās iniciatīvās.

Finansiālais atbalsts mediju attīstībai tika novērtēts analizējot valstu finansējuma līmeņa, finansiālo saistību izpildes un iemaksu apvienotajos daudzpusējos fondos rādītājus.

Savukārt atbalsts žurnālistikas drošībai un aizsardzībai tika novērtēts, analizējot valstu nodrošinātās drošā patvēruma un palīdzības programmas žurnālistiem, kuri ir pakļauti riskam vai atrodas trimdā.

Indeksa veidošanā izmantoti 2024. gada dati par diplomātijas un drošības pasākumiem,. bet dati par finansēm ir par 2023. gadu, tādēļ tie neietver šogad ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas paziņoto kraso finansējuma samazinājumu mediju attīstībai.