Demonstranti protestēja pret bijušā Kosovas prezidenta Hašima Tači notiesāšanu par kara noziegumiem.

Kopš īpašā kara noziegumu tiesa Hāgā 16. septembrī piesprieda Tači 25 gadu cietumsodu, Kosovā notikusi virkne demonstrāciju. Protestētāji pieprasa, lai tiesa anulē spriedumu.

Vairāki simti protestētāju lielāko dienas daļu pavadīja pie parlamenta, solot bloķēt ēku, kamēr deputāti nepieņems likumu par tiesas pilnvaru ierobežošanu.

Taču parlamenta sēde vakarā beidzās bez likumprojekta pieņemšanas, tādēļ demonstranti tuvojās ēku norobežojošajiem policistiem, lai liegtu deputātiem doties prom.

Aģentūra AFP novēroja, ka policija pret pūli pielietoja asaru gāzi, bet daži demonstranti policistus apmētāja ar petardēm.

No petardēm pie parlamenta ēkas aizdegās atkritumu urnas, bet policija nekārtību apspiešanā iesaistīja ūdenslielgabalu un bruņutransportierus.

Opozīcijas partijas un kara veterānu organizācijas jau sen kritizē Kosovas Specializēto palātu, kas izveidota saskaņā ar Kosovas likumiem, bet kuras galvenā mītne atrodas Hāgā.

Saskaņā ar ierosinātajiem likuma grozījumiem, kas pirmdien tika pieņemti pirmajā lasījumā, speciālā tiesa vairs nevarēs tiesāt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas izdarīti kara laikā starp etnisko albāņu partizāniem un serbu bruņotajiem spēkiem.

Tā vietā tās jurisdikcija attiektos tikai uz noziegumiem, kas izdarīti Kosovā tūlīt pēc kara.

Grozījumi arī ļautu notiesātajiem izciest sodu Kosovā, ierobežotu sodu līdz 15 gadiem un pavērtu ceļu prezidenta apžēlošanai.

Tagad likumprojekts parlamentā tiks pārskatīts, pirms to varēs nodot balsojumam otrajā lasījumā.

Tiesa tika izveidota 2015. gadā, pakļaujoties spēcīgam starptautiskam spiedienam no Eiropas Savienības (ES) un ASV puses, lai izmeklētu partizānu kara laikā pastrādātos noziegumus.

Lai gan tā ir Kosovas tiesu sistēmas sastāvdaļa, tiesa atrodas ārzemēs, lai novērstu politisko spiedienu un draudus lieciniekiem.

Premjerministrs Albins Kurti runā parlamentā atzina, ka viņa valdība atbalsta likumprojekta sākotnējo redakciju, taču norādīja, ka ierosinātais likums ir sasteigts un nav pienācīgi pārdomāts.

Pat ja likums tiktu pieņemts, tas neietekmētu pašreizējos sodus Tači un viņa līdzapsūdzētajiem, kas jau paziņojuši, ka iesniegs apelāciju, izmantojot tiesas noteikto procedūru.

Tiesa Hāgā septembra vidū secināja, ka Tači un trīs citi apsūdzētie ir krimināli atbildīgi par slepkavībām, nelikumīgām aizturēšanām, spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos, ko konflikta laikā pastrādāja Kosovas atbrīvošanas armija (KAA).

Līdzapsūdzētajiem Kadri Veseli, Redžepam Selimi un Jakupam Krasniči tika piespriesti attiecīgi 18, 13 un 25 gadi cietumā.

KAA 1998. un 1999. gadā cīnījās par galvenokārt albāņu apdzīvotās Kosovas neatkarību no Serbijas. Neatkarība galu galā tika panākta ar NATO palīdzību.

Tiesas spriedums izraisīja sašutumu Kosovā, kur daudzi apsūdzētos joprojām uzskata par kara varoņiem.