Aizdomās par pirmdien notikušo slepkavību turētais “izmanto Gruzijas pasi”, platformā “X” pavēstīja Tusks, norādot, ka atbildīgās institūcijas strādā, lai noskaidrotu slepkavības organizatoru.

Pirmdienas rītā Bjala Podlaskā Polijas austrumos Skrepecki trīs reizes sašāva neidentificēts ar pistoli bruņots vīrietis.

Kad mākslinieks nokrita zemē, uzbrucējs no tuva attāluma uz viņu izšāva vēl divas reizes.

Trešdien Tusks pieļāva, ka Krievijas pilsoņa nogalināšana ir “politiska slepkavība”. “Ja to pasūtīja Krievija, tad šī ir arī ļoti nopietna lieta ar starptautisku dimensiju,” atzina premjers.

Polijas valdība informēja, ka piedāvājusi Skrepeckim aizsardzību, no kuras viņš atteicies.

Saistībā ar mākslinieka nāvi tika aizturēti divi Baltkrievijas pilsoņi, taču vēlāk viņi atbrīvoti.

Slepkavības izmeklēšana turpinās.

Lieta var vēl vairāk palielināt spriedzi starp Poliju un Krieviju.

Semjons Skrepeckis, īstajā vārdā Roberts Kuzovkovs, dzimis 1981. gadā un līdz 2021. gadam dzīvoja Altaja novadā, kad politiskās vajāšanas dēļ emigrēja uz Poliju.

Mākslinieks zīmēja karikatūras par Krievijas un Baltkrievijas diktatoriem Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, Čečenijas vietvaldi Ramzanu Kadirovu un viņa dēlu Ādamu, pareizticīgās baznīcas Maskavas patriarhu Kirilu, Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, bijušo padomju diktatoru Josifu Staļinu un citām Krievijā pazīstamām personām.

Navaļniju, ko Skrepeckis attēlojis vismaz trīs karikatūrās, mākslinieks bija nosaucis par “visveiksmīgāko Kremļa projektu, kas iznīcināja Krievijas opozīciju”.

Skrepeckis kritizēja arī Ukrainas varasiestādes un bija iekļauts Ukrainas tiešsaistes datubāzē “Mirotvorec”. Šī datubāze apkopo informāciju par personām, ko tās veidotāji uzskata par draudiem Ukrainas valsts drošībai, teritoriālajai vienotībai vai suverenitātei.

Viena no mākslinieka pēdējām akcijām notika 12. jūnijā, kad Krievijā bija valsts svētki – Krievijas diena. Viņš šajā dienā atbrauca uz Berlīni, kur sarīkoja piketu ar ikonai līdzīgu karikatūru par Staļinu un Putinu.