“Šo manevru beigas samazina – es neteiktu, ka novērš, bet samazina – dažādus riskus, kas saistīti ar mūsu austrumu kaimiņu agresīvo attieksmi,” sacīja Tusks.

“Tātad naktī no trešdienas uz ceturtdienu pusnaktī robežšķērsošanas vietas tiks atvērtas,” preses konferencē pauda premjers.

“Vajadzības gadījumā, ja spriedze vai atsevišķu kaimiņu agresīvā uzvedība pastiprināsies, mēs nevilcināsimies pieņemt lēmumu atkal slēgt robežšķērsošanas punktus. Taču pagaidām šķiet, ka šie tiešie iemesli ir zuduši,” sacīja Tusks.

Slēgta tika arī dzelzceļa satiksme, un tas cita starpā izraisīja arī Ķīnas neapmierinātību, jo dzelzceļš caur Baltkrieviju un Poliju posms svarīgajā maršrutā, pa kuru Ķīnas preces nonāk Eiropā.

Vizītes laikā Varšavā 15.septembrī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis informēja Ķīnas kolēģi Vanu Ji par robežas slēgšanas iemesliem.

Situācija uz robežas ir saspringta.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau vairākus gadus izvērsis hibrīdkara operāciju pret Eiropas Savienību, organizējot Āzijas un Tuvo Austrumu nelegālo imigrantu masveida iekļūšanu Polijā, kā arī Lietuvā un Latvijā.

Savukārt naktī uz 10.septembri Polijas gaisa telpā ielidoja vismaz 19 Krievijas droni, un vairāki no tiem tika notriekti. Incidents bija bezprecedenta krievu dronu lielā skaita dēļ, turklāt tā bija pirmā reize, kad krievu droni tiek notriekti virs kādas NATO valsts.