“Piemiņas siena tiks izveidota Varšavā ar mūžīgo uguni un visu upuru vārdiem, kas ir atrasti un identificēti,” viņš informēja sociālajos tīklos.

Tusks, kurš stingri atbalsta Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu, uzsvēra, ka “piemiņai un uzticībai ir jāpalīdz mums veidot labāku nākotni bez naida un bez nicinājuma”, un piebilda, ka “miera un savstarpējas cieņas Eiropa, pēc Otrā pasaules kara samierinātā Eiropa, kļuva iespējama, pateicoties patiesībai un lietu saukšanai īstajā vārdā”.

“Ikvienam, kurš vēlas pievienoties šai kopienai, ir jābūt gatavam šai patiesībai,” piebilda Polijas premjerministrs.

Savukārt Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs Olikā, Ukrainas ziemeļrietumos, pieminot Volīnijas slaktiņa gadadienu, uzsvēra, ka Kijivai un Varšavai ir “kopīgi jādodas uz priekšu”, lai “veidotu labāku nākotni, uzņemoties atbildību par pagātni”.

Ukrainas un Polijas attiecības pēdējā laikā saasinājušās jautājumā par Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) varoņu titula piešķiršanu kādai Ukrainas militārajai vienībai.

Kamēr UPA Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.

Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA īstenota etniskā tīrīšana — poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana.

Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.

Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.

Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu.

Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.

Polijas un Ukrainas domstarpības vēl vairāk saasinājās pēc tam, kad Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Zelenskim Baltā ērgļa ordeni, kas ir Polijas augstākais valsts apbalvojums.