Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

“Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas,”

aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības “Lauksaimnieku solidaritāte” pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņoja, ka vēlas noslēgt vienošanos ar Ukrainu par produktu tranzīta un eksporta regulēšanu, bet sīkāku informāciju nesniedza.

Tusks sacīja, ka vēlas panākt vienošanos, “lai Polijas tirgu, Polijas lauksaimniecības produktu ražotājus, Polijas lauksaimniekus neapdraudētu nekontrolēta lauksaimniecības produktu ieplūšana no Ukrainas”. Viņš piebilda, ka abas puses apspriedīsies martā.

Polija aizliedza Ukrainas graudu importu iepriekšējās labējās valdības laikā un saglabāja aizliegumu, kad oktobrī vēlēšanās pie varas nāca līdzšinējā opozīja.

Aizliegums “tiks saglabāts, līdz ES tiks izstrādāti precīzi mehānismi, kas nodrošinās mūsu tirgus aizsardzību”, pagājušajā nedēļā paziņoja Polijas Lauksaimniecības ministrija.

Polijas lauksaimniecības ministra vietnieks Stefans Krajevskis sacīja, ka šie protesti lielākoties vērsti pret Briseli, nevis Varšavu.

“Mēs saprotam šos protestus, kas nav vērsti pret Polijas valdību, bet gan pret Briseles noteiktajiem ierobežojumiem lauksaimniekiem,” trešdien preses konferencē sacīja Krajevskis.

Viņš sacīja, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir jāpārskata, lai tā neradītu tik lielu spiedienu uz Polijas lauksaimniekiem.

Krajevskis piebilda, ka protestiem patiesībā vajadzēja sākties gadu agrāk, kad tika izstrādāti Eiropas Zaļā kursa noteikumi un tika gatavots Nacionālais stratēģiskais plāns jaunajai, reformētajai Kopējai lauksaimniecības politikai.

Jautāts nosaukt konkrētus iebildumus pret Eiropas Zaļo kursu, Polijas Augļu audzētāju asociācijas līderis ziņu vietnei “Euractiv” norādīja uz aizliegumu izmantot vairākus augu aizsardzības līdzekļus, kas Polijā tiek plaši lietoti.

Runājot par ierobežojumiem, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļiem, viņš sacīja, ka augļu dārzi parasti tiek veidoti vieglās augsnēs, kurām nepieciešama pastāvīga mēslošana. Viņš uzsvēra, ka mēslošanas līdzekļu ierobežošana samazinās ražas, būtiski ietekmējot ražošanas rentabilitāti.

Līdzīgas bažas pauda arī kāda ābeļu audzētāja no Polijas vidienes, paužot bažas, ka Zaļā kursa negatīvās sekas tieši ietekmēs visu valsti, ne tikai lauksaimniecības nozari.

“Augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanas samazināšana palielinās ražošanas izmaksas un atspoguļosies pārtikas cenu kāpumā,” sacīja lauksaimniece, prognozējot, ka rezultātā tiks importētas lētākas, zemākas kvalitātes lauksaimniecības pārtikas preces.

Viņa arī bažījas, ka daudzas saimniecības nespēs pielāgoties jaunajām normām un būs spiestas atteikties no ražošanas.

“ES nosaka stingrus pārtikas ražošanas standartus, bet pārējai pasaulei tas ir mazsvarīgi,” viņa piebilda.