Paziņojumā, kas publicēts prezidenta biroja kontā platformā “X”, teikts, ka poļiem jābūt tiesībām tiešā veidā paust savu viedokli par Eiropas Zaļā kursa sekām. Navrocka skatījumā ES klimata politika ir novedusi pie enerģijas cenu pieauguma, ekonomikas konkurētspējas samazināšanās un lauksaimnieciskās ražošanas krituma.

Vēlētājiem referendumā tiktu jautāts, vai viņi atbalsta “klimata politiku, kas novedusi pie dzīves dārdzības, enerģijas cenu un izmaksu pieauguma uzņēmumiem un lauksaimniekiem”. Biļetenā, visticamāk, tiktu uzskaitīti konkrēti ES pasākumi, tostarp oglekļa emisijas cenu noteikšana fosilā kurināmā apkurei un transportam, pakāpeniska jaunu benzīna un dīzeļdegvielas automobiļu pārdošanas pārtraukšana no 2035. gada un papildu saistības lauksaimniecībai.

Navrockis paziņoja, ka viņš ir apņēmies sarīkot šo referendumu saskaņā ar vienošanos, ko viņš priekšvēlēšanu laikā parakstīja ar arodbiedrību “Solidaritāte”.

Referenduma rezultāts būs saistošs tikai tad, ja tajā piedalīsies vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju. Šis slieksnis netika sasniegts Polijas pēdējā referendumā, kas notika vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām 2023. gada oktobrī.

Galvenā opozīcijas partija “Likums un taisnīgums” atbalsta referenduma organizēšanu, paužot cerību, ka tas varētu pamudināt premjerministra Donalda Tuska valdību pārskatīt savu nostāju attiecībā uz ES klimata politiku.

Tomēr iniciatīvai jāpārvar būtisks šķērslis, proti, Senātam prezidenta pieprasījums organizēt referendumu jāapstiprina ar absolūtu balsu vairākumu, klātesot vismaz pusei senatoru. Sagaidāms, ka valdošā koalīcija, kurai ir vairākums augšpalātā, bloķēs šo pieprasījumu.

Kritiķi ir apstrīdējuši arī referenduma jautājuma formulējumu, kurā apgalvots, ka ES klimata politika ir kaitējusi Polijas iedzīvotājiem, tādējādi atstājot maz vietas neitrālai atbildei.

Polijas vides ministre Paulina Henniga-Kloska norādīja, ka referendums nemainīs ES politiku un nepalīdzēs Polijai pielāgoties klimata pārmaiņām.