Protestu līderis arhibīskaps Bagrats Galstanjans mudināja teritoriju atdošanas oponentus pirmdien iziet galvaspilsētas ielās.

Armēnija piekritusi atdot Azerbaidžānai teritorijas, ko Erevāna kontrolējusi kopš 90.gadiem, un sākt delimitācijas procesu, lai panāktu miera līguma noslēgšanu un izvairītos no vēl viena asiņaina konflikta.

Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo “de facto” neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans kopš tā laika piekritis Tavušas apgabalā nodot Azerbaidžānas kontrolē četrus ciematus, ko armēņu spēki ieņēma 90.gados.

Premjers sacījis, ka tas būs pirmais solis centienos noslēgt miera līgumu ar Baku un ka Armēnija neatdos neko no savas “suverēnās” teritorijas.

Tomēr lēmums par atteikšanos no teritorijām izraisījis protestus, kas ilgst vairākas nedēļa