“No visiem Eiropas politiķiem es dotu priekšroku sarunām ar Šrēderu,” preses konferencē pēc tā dēvētās uzvaras dienas svinībām Maskavā sestdien izteicās Putins.

Šrēdera birojs aģentūrai DPA atteicās komentēt šos Krievijas diktatora izteikumus.

Berlīne uz Kremļa saimnieka ierosinājumu reaģējusi ar lielu skepsi.

Avoti valdībā svētdien norādījuši, ka Putina izteikumi pieņemti zināšanai, taču atzinuši, ka tie ir tikai Maskavas ierasto viltus piedāvājumu sastāvdaļa.

“Vācija un Eiropa neļaus sevi sašķelt” ar šādu hibrīdtaktiku, uzsvēris kāds no avotiem.

Ņemot vērā to, ka Krievija nav mainījusi savas prasības, sarunas nav ticamas, norādījis avots.

Šrēdera ilgstošos sakarus ar Krieviju daudzi Vācijā uzskata par apkaunojumu.

82 gadus vecais Šrēders, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kanclera amatu ieņēma no 1998. līdz 2005. gadam. Pateicoties savai “draudzībai” ar Putinu un amatiem Krievijas enerģētikas uzņēmumos, ko viņš ieņēma pēc kanclera amata atstāšanas, Šrēders Vācijā, pat paša partijas rindās, tiek vērtēts ļoti pretrunīgi.

Šogad publicētā viedokļrakstā Šrēders gan atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Tajā pašā laikā viņš izteicās, ka ir pret Krievijas demonizēšanu. Šrēders joprojām iestājas arī par Krievijas energoresursu importa atsākšanu.