Tas arī radījis sajukumu, jo Vitkofs nav spējis precīzi atstāstīt Kremļa nostāju.

Pēc 6. augusta tikšanās ar Putinu Vitkofs Trampam iestāstījis, ka Putins it kā esot gatavs uz ievērojamu teritoriālo piekāpšanos, lai izbeigtu karu Ukrainā, un ASV prezidents, to izdzirdot, esot piekritis pats tikties ar Putinu.

Nākamajā dienā pēc Maskavas apmeklējuma, Vitkofs arī vairākiem Eiropas līderiem apgalvoja, ka krievi esot gatavi izvest karaspēku no Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabaliem apmaiņā pret Kijivas kontrolē joprojām esošajām Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijām.

Šie apgalvojumi “šokējuši sarunas dalībniekus”, jo bija krasā pretrunā ar pašu izdarītajiem Putina nostājas vērtējumiem, “Reuters” stāstījuši četri avoti, kuru vidū ir arī ASV un Eiropas amatpersonas.

Taču vēl dienu vēlāk Vitkofs jau apgalvoja, ka Kremlis neesot piedāvājis izvest karaspēku no diviem Ukrainas apgabaliem, bet gan ļāvis tikai noprast, ka neprasīs Rietumiem “de iure” atzīt Zaporižjas un Hersonas apgabalus par Krievijas sastāvdaļu.

Avoti stāsta, ka dažas ASV amatpersonas, tajā skaitā Trampa padomnieks Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs, bijušas neapmierinātas ar to, ka Vitkofs, atgriežoties no Maskavas, izplatījis pretrunīgu informāciju brīdī, ka Vašingtona sākusi ieņemt stingrāku nostāju pret Krieviju.

Pēc Vitkofa vizītes 15. augustā notikusī Trampa tikšanās ar Putinu arī nav nesusi vērā ņemamu progresu, atzīst “Reuters” avoti.

“Mēs atrodamies tieši tur, tur bijām līdz Trampa nākšanai pie varas. Krievija nav mainījusi savu nostāju ne par mata tiesu. Karš turpinās. Mums nav skaidras stratēģijas, kā piespiest Putinu pārtraukt karu,” atzinis bijušais ASV īpašais pārstāvis Ukrainas lietās Kurts Vokers.