Maskavas iebrukuma otrajā gadadienā Sunaks sacīja, ka Rietumu sabiedrotajiem ar savām sankcijām ir jāiet “tālāk”, lai “satriektu” Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārliecību, “ka viņš var vienkārši nogaidīt”.

“Mums jābūt drosmīgākiem, konfiscējot simtiem miljardu iesaldēto Krievijas aktīvu,” rakstā “The Sunday Times” norāda Sunaks.

“Tas jāsāk ar to, ka jāpaņem miljardi no procentiem, ko šie aktīvi iekasē, un tie jānosūta Ukrainai.”

“Un tad kopā ar G7 mums ir jāatrod likumīgi veidi, kā konfiscēt pašus aktīvus un nogādāt šos līdzekļus Ukrainai,” sacīja Sunaks.

Ukrainai ir nepieciešams gandrīz pustriljons dolāru, lai segtu Krievijas iebrukuma radītās atjaunošanas izmaksas, kopīgā ziņojumā šā mēneša sākumā norādīja Pasaules Banka, Eiropas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija un Ukrainas valdība.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs teicis, ka lielākā daļa rēķina būtu jāsedz no konfiscētajiem Krievijas aktīviem.

Kijiva vēlas, lai Rietumi atbloķētu aptuveni 300 miljardus ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai finansētu tās pilsētu, ceļu, tiltu un enerģētikas objektu atjaunošanu.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV un to sabiedrotie aizliedza operācijas ar Krievijas Centrālo banku un Finanšu ministriju, Rietumos nobloķējot Krievijas suverēnos aktīvus aptuveni 300 miljardu dolāru apjomā.

Tomēr nekādi tālāki lēmumi par to, ko darīt ar šiem aktīviem, pieņemti netika.

Krievija iepriekš paziņojusi: gadījumā, ja tiks konfiscēti tās īpašumi, atbildot uz to, var tik konfiscēti amerikāņu, eiropiešu un citi īpašumi.