“Attiecībā uz šo paziņojumu. 4000 līdz 5000 [karavīru] – tie ir rotācijas spēki, kas neietekmē NATO aizsardzības plānus,” sacīja alianses vadītājs.

Vašingtona šomēnes paziņoja, ka izvedīs 5000 karavīru no Vācijas.

Lēmuma pēkšņais raksturs un sekojušā neskaidrība par to, vai spēku samazināšana skars Vāciju vai Poliju, izraisījusi rezonansi Eiropā.

Tiesa, Trampa administrācija jau pirms laba laika bija informējusi Eiropas valstis, ka Savienotās Valstis apsver spēku izvešanas iespēju, jo koncentrējas uz citiem draudiem.

“Mēs zinām, ka korekcijas notiks. ASV ir vairāk jāpārorientējas, piemēram, uz Āziju,” klāstīja Rite. “Tas notiks laika gaitā strukturētā veidā.”

Pentagons otrdien paziņoja, ka samazina ASV karavīru brigāžu skaitu Eiropā no četrām uz trim, tādējādi samazinot izvietojumu līdz 2021. gada līmenim.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss otrdien paziņoja, ka 4000 karavīru izvietošana Polijā ir atlikta, nevis atcelta.

NATO dalībvalstis Eiropā centīsies gūt lielāku skaidrību no ASV valsts sekretāra Marko Rubio šīs nedēļas sanāksmē Zviedrijā.