“Protams, es atzinīgi vērtēju šo paziņojumu,” ģenerālsekretārs sacīja žurnālistiem pirms alianses ārlietu ministru sanāksmes Zviedrijā, piebilstot, ka NATO “militārie komandieri strādā pie visām detaļām”.

ASV prezidents sociālajos tīklos publicētajā ierakstā norādīja, ka šāda soļa pamatā ir viņa attiecības ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki.

Tramps nesniedza sīkāku informāciju, bet šādi, pēc visa spriežot, tiek mainīts lēmums atcelt 4000 ASV karavīru nosūtīšanu uz Poliju.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss šonedēļ pauda, ka karavīru izvietošana Polijā tiek atlikta, nevis atcelta, vienlaikus uzsverot, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība aizsardzības jomā.

Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere-Stenergārda atzina, ka eiropiešiem ir grūti sekot līdzi Vašingtonas vēstījumam.

“Tas patiešām ir mulsinoši un ne vienmēr ir viegli orientēties,” ministre Helsingborgā sacīja žurnālistiem, vienlaikus uzstājot, ka Eiropai prioritāte ir “turpināt ieguldīt mūsu pašu aizsardzībā un mūsu pašu spējās”.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna pievienojās viņas vēstījumam.

“Ir skaidrs, ka Eiropai ir jādara vairāk,” sacīja ministrs, vienlaikus uzsverot, ka jebkurai ASV karaspēka samazināšanai kontinentā jābūt pienācīgi koordinētai.

“Tas, par ko mēs runājam, arī par NATO atturēšanas stratēģiju, ASV karaspēku Eiropā, tā ir pilna aina,” sacīja ministrs.

“Mans vēstījums arī ASV partneriem ir – darīsim to koordinētāk. Tas arī ir iemesls, kāpēc mēs šodien šeit pulcējamies, lai runātu klātienē,” norādīja Cahkna.