Pirmais līmenis ir miera līguma vai uguns pārtraukšanas vienošanās noslēgšana līdz ar Ukrainas Bruņoto spēku pastiprināšanu, savukārt otrajā līmenī jau būs ASV un Eiropas valstu garantijas, sacīja Rite.

Tagad vispirms tiek apspriests Ukrainas armijas finansējums, ieroči un diplomātija.

Lēmums par ārvalstu kontingenta izvietošanu Ukrainas teritorijā vēl nav pieņemts, šis jautājums tiek apspriests, piebilda NATO vadītājs.

“Mums ir nepieciešamas tāda līmeņa garantijas, lai [Krievijas diktators Vladimirs] Putins, sēžot Maskavā, nekad vairs neiedomātos uzbrukt Ukrainai,” Ukrainas izdevums RBC citē NATO ģenerālsekretāra teikto.

Savukārt Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Kijiva un Eiropa ir panākušas vienošanos ar ASV.

“ASV ir gatavas piedalīties Ukrainas drošības garantijās. Šī ir pirmā reize, kad esam panākuši tieši šādu gatavību,” norādīja Ukrainas prezidents.

Zelenskis cer, ka tiks izstrādāta skaidra arhitektūra, no kuras būs saprotams – kādu atbalstu kuras valstis ir gatavas sniegt Ukrainai.

Piemēram, viņš teica, Turcija jau ir paudusi gatavību atbalstīt Ukrainu no jūras.

Zelenskis arī atkārtoja, ka ir gatavs tikties ar Krievijas diktatoru.

“Ukraina, atšķirībā no Krievijas, nebaidās no jebkādām sarunām klātienē ar līderiem,” viņš teica.

Drošības garantijām Ukrainai ir jābūt stingrām, sacīja Rite.

“Mēs nevēlamies, lai atkārtotos Budapeštas memorands vai Minskas vienošanās,” uzsvēra NATO vadītājs.

Maskava 1994.gadā parakstīja Budapeštas memorandu, kura mērķis bija garantēt Ukrainai, Baltkrievijai un Kazahstānai drošību un robežu neaizskaramību apmaiņā pret to, ka tās atsakās no kodolieročiem, kas tām bija palikuši no padomju laikiem.

Krievija memorandu pārkāpa, vispirms 2014.gadā ieņemot Ukrainas teritorijas daļas – Krimu un Donbasa austrumus -, bet pēc tam 2022.gadā pret Ukrainu izvēršot pilna mēroga karu.

Arī Minskas vienošanās par bruņotā konflikta Donbasā noregulējumu, kas, piedaloties rietumvalstīm. tika panāktas 2014. un 2015.gadā, netika pildītas.