Rezultāti liecina, ka otrajā kārtā iekļuvuši galēji labējais kandidāts Džordže Simions un Bukarestes mērs, neatkarīgais kandidāts Nikušors Dans, no kura nedaudz atpaliek valdošās koalīcijas kandidāts Krins Antonesku.

Čolaku sacīja žurnālistiem, ka nākamais prezidents, visticamāk, viņu nomainītu, ja viņš neatkāptos.

Viņš arī paziņoja, ka viņa pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija izstāsies no valdošās koalīcijas, bet gaidāms, ka tas notiks pēc 18. maijā paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.

“Mēs redzējām, kā rumāņi nobalsoja, un tas nozīmē, ka valdošajai koalīcijai nav leģitimitātes, vismaz ne šajā formulā,” piebilda Čolaku.

Pēc sociāldemokrātu izstāšanās no valdošās koalīcijas tai vairs nebūs vairākuma parlamentā.

Bez sociāldemokrātiem koalīcijā ir arī centriski labējā Nacionālliberālā partija un ungāru minoritātes intereses pārstāvošā “Rumānijas ungāru demokrātiskā alianse”.

Čolaku sacīja, ka viņa partija publiski neatbalstīs ne Simionu, ne Danu, tā vietā aicinot sociāldemokrātus un to atbalstītājus “balsot, kā viņi vēlas, saskaņā ar savu sirdsapziņu”.

Sociāldemokrātu koalīcijas partneri paziņoja, ka atbalsta Danu.

Jau vēstīts, ka 38 gadus vecais Simions, kurš pārstāv galēji labējo partiju “Alianse rumāņu vienotībai” (AUR), svētdien notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā krietni apsteidzis pārējos desmit kandidātus, iegūstot 40,5% balsu.

Otrajā vietā ar 20,89% balsu ir Dans, minimāli apsteidzot Antonesku, kurš saņēmis 20,34% balsu. Viņus abus šķīra mazāk nekā 56 000 balsu.

Lai uzvarētu pirmajā kārtā, kandidātam bija jāiegūst vairāk nekā 50% balsu.

Galēji labējā kandidāta uzvara vēlēšanu otrajā kārtā varētu iezīmēt pārmaiņas valsts ārpolitikā. Prezidents pārstāv Rumāniju Eiropas Savienības (ES) un NATO samitos un var noteikt veto ES balsojumos.