Līdzšinējais premjerministrs un PSD līderis Marčels Čolaku, kura pārstāvētā partija 1.decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva visvairāk balsu, paziņoja, ka sociāldemokrāti atsakās no sarunām ar trim pārējām tradicionālajām partijām, jo tās izrādījušās neveiksmīgas.

“Mēs parlamentā balsosim par labējo valdību,” sociālās saziņas vietnē “Facebook” pavēstīja Čolaku. “Mēs to darām, jo valstij steidzami vajadzīga valdība, lai risinātu šī brīža problēmas pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.”

Iepriekš PSD piekrita veidot vairākuma valdību ar centriski labējo Nacionālliberālo partiju (PNL), liberāli konservatīvo Rumānijas glābšanas savienību (USR) un Rumānijas Ungāru demokrātisko aliansi (UDMR), kas pārstāv ungāru minoritāti, lai tādējādi izolētu galēji labējās partijas, kas vēlēšanās ieguva gandrīz trešdaļu balsu.

Bez PSD trim pārējām proeiropeiskajām partijām parlamentā nav pietiekami daudz vietu, lai izveidotu vairākuma valdību.

Kā ziņots, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 24.novembrī, negaidīti uzvarēja labējais populists Kelins Džordžesku.

Tikai dažas dienas pirms 8.decembrī paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas Konstitucionālā tiesa anulēja pirmās kārtas rezultātus, pamatojoties uz ziņām par vēlēšanu likuma pārkāpumiem un Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā.

Līdzšinējais prezidents Klauss Johanniss, kura otrais pilnvaru termiņš amatā beidzas decembrī, paziņojis, ka jauns vēlēšanu datums tiks izsludināts, kad būs izveidota jaunā valdība.

“Nav iespējams būvēt ko ilgstošu ar partneriem, kas nespēj pārvarēt savu ego un ideoloģiskās klišejas,” paziņoja Čolaku.

Politikas konsultants Kristiāns Andrei norādījis, ka PSD izstāšanās no koalīcijas sarunām ir “krīze krīzē” un tās cēlonis, domājams, ir nepieciešamie nepopulārie ekonomiskie lēmumi, kas jāpieņem, lai novērstu lielo budžeta deficītu.

“Neviena no jaunās koalīcijas partijām nevēlas piedalīties valdībā, kam jāiesaldē pensijas un algas sabiedriskajā sektorā,” aģentūrai AP norādījis Andrei.

Viņš piebildis, ka šī krīze, iespējams, vēl vairāk saasinās tradicionālo partiju nesaskaņas un mazina izredzes, ka prezidenta vēlēšanās uzvarēs proeiropeiski noskaņots kandidāts.