Kā norāda Rumānijas mediji, attiecībā uz šo likumprojektu tika piemērota tā saucamā klusās pieņemšanas procedūra.

Tā paredz, ka iniciatīvas, kas 45 dienu laikā nav izskatītas un nav noraidītas plenārsēdē, automātiski tiek uzskatītas par apstiprinātām.

“Rumānijas parlaments pieņem lēmumu par apvienošanos ar Moldovas Republiku”, “Rumānijas parlaments pilnvaro valsts valdību nekavējoties un steidzami sākt sarunas ar Kišiņevas varasiestādēm, lai galīgi noformētu apvienošanos ar Moldovas Republiku”, teikts dokumenta 2. un 3. pantā.

Tagad šis likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamenta augšpalātā Senātā.

Moldovas prezidente Maija Sandu janvārī atklāti pauda atbalstu savas valsts apvienošanai ar Rumāniju.

“Ja notiks referendums, es balsošu par apvienošanos ar Rumāniju,” viņa uzsvēra intervijā britu podkāstam “The Rest is Politics”.

Sandu jau vairākkārt ir apsūdzējusi Maskavu mēģinājumos iejaukties savas valsts iekšpolitikā.

“Paskatieties, kas notiek pasaulē. Tādai mazai valstij kā Moldovai kļūst arvien grūtāk izdzīvot kā demokrātijai, kā suverēnai valstij un, protams, stāties pretī Krievijai,” viņa norādīja podkastā.

Pēdējos gados Moldovā strauji pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atbalsta apvienošanos ar Rumāniju, galvenokārt saistībā ar Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu.

Saskaņā ar martā veikto aptauju Moldovā aptuveni 42% iedzīvotāju atbalsta šo ideju, bet 47% ir pret to.

Rumānijā šobrīd par apvienošanos ir gatavi balsot aptuveni 72% iedzīvotāju.

Pēc dažādām aplēsēm vairāk nekā trešdaļa no aptuveni 2,4 miljoniem Moldovas iedzīvotāju ir arī Rumānijas pilsoņi.

Rumānija ir Moldovas svarīgākais tirdzniecības partneris.

Tā palīdzēja kaimiņvalstij atbrīvoties no enerģētiskās atkarības no Krievijas un pieslēgties Eiropas energotīkliem.