SAB skatījumā drošības situācija Latvijā, reģionā un pasaulē joprojām saglabājas sarežģīta.

Lai gan kopš 2025. gada sākuma vairākkārt ir aktualizējies jautājums par iespējamām Krievijas un Ukrainas miera sarunām un plāniem, SAB vērtējumā Krievija ir gatava turpināt karadarbību vismaz arī 2026. gadā – ilgstošai karadarbībai arvien vairāk tiek pielāgota gan militārā taktika, gan ekonomika un sabiedrība.

Krievija nav atteikusies no saviem maksimālajiem mērķiem attiecībā uz Ukrainu.

“Turpinoties šīm tendencēm, ir ļoti zema iespējamība, ka tuvāko sešu mēnešu laikā frontē varētu notikt stratēģiska līmeņa izmaiņas. Līdz ar to ir ļoti iespējams, ka Krievija mēģinās sasniegt savus maksimālistiskos mērķus attiecībā uz Ukrainu, izmantojot potenciālas miera sarunas un starptautisko spiedienu, tai skaitā mēģinot mazināt Rietumvalstu militāro atbalstu Ukrainai,” norādīja SAB.

2026. gadā potenciālus drošības riskus Eiropai turpinās radīt arī Krievijas elites skatījums uz Rietumiem kā uz eksistenciālu draudu valdošajam režīmam.

Vladimira Putina režīmā turpina valdīt sagrozīta draudu uztvere, ko veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums.

Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski, norādīja SAB.

Šāda uztvere un pasaules redzējums palielina dažādus pārrēķināšanās riskus, kā arī var veicināt agresīvākas Krievijas aktivitātes ilgākā laika posmā.

Krievija pastāvīgi meklē vājās vietas Rietumvalstu drošībā, kā arī tiecas pastiprināt esošās un veidot jaunas plaisas gan starpvalstu līmenī, gan valstu iekšienē, atzina SAB.

Iestādes vērtējumā patlaban Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā – militārās klātbūtnes palielināšana pie NATO austrumu robežas, pret Latviju vērstas ietekmes aktivitātes, negatīvs Latvijas atspoguļojums Krievijas masu medijos un amatpersonu izteikumos.

Lai gan Latvija nav Krievijas prioritāte, arvien negatīvāks skatījums uz Latviju ilgtermiņā var rezultēties agresīvākos Krievijas lēmumos, norāda SAB.