Francijā eksprezidentam šāds soda mērs piemērots pirmo reizi.

Sarkozī advokāts paziņoja, ka viņa klients ievēros sprieduma nosacījumus, bet apstrīdēs tiesas lēmumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Sarkozī bija prezidents no 2007. līdz 2012.gadam.

2021.gada martā viņš kļuva par pirmo pēckara prezidentu Francijā, kuram piespriests cietumsods. Viņam tika piespriests trīs gadu cietumsods, no kuriem vienu gadu cietumā Sarkozī var izciest savā dzīvesvietā ar elektroniskās uzraudzības aproci.

Atlikušie divi gadi viņam piespriesti nosacīti. Bijušajam prezidentam arī aizliegts trīs gadus ieņemt publisku amatus.

Sarkozī tika atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma “L’Oreal” mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Noziegumi atklājās, kad izmeklētāji noklausījās divas oficiālās Sarkozī telefona līnijas un atklāja, ka 2014.gadā viņš ar Pola Bismuta vārdu izveidojis trešo telefona līniju, pa kuru sazinājās ar Hercogu.