Kā uzsvēra Oleks, tas, ka valdības koalīcija atzīst problēmu, nenozīmē, ka pārstāvniecība tiks slēgta, bet gan to, ka tiks uzlabota sadarbība ar Taibeju.

“Mēs nebijām sagatavoti strādāt ar Taivānu pat pirms lēmuma [atvērt pārstāvniecību], lai garantētu, ka saņemam pietiekamu ekonomisku atdevi no Taivānas.

Otrkārt, mūsu darbs ar partneriem un sabiedrotajiem nebija pienācīgs, lai panāktu plašāku lēmumu, mēs palikām vienīgie,” Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT klāstīja parlamenta priekšsēdētājs.

“Man vairākkārt ir nācies sazināties ar citu Eiropas valstu pārstāvjiem. Viņi mūs draudzīgi atbalsta, bet neseko mūsu piemēram,” Oleks atzina.

“Mēs sakām, ka atzīstam, ka šāda lēmuma pieņemšana ar tādu sagatavošanos tajā brīdī bija kļūda. Mums bija nepieciešams daudz lielāks atbalsts no sabiedrotajiem,” paziņoja Seima spīkers.

Kā teica Oleks, valdošā Sociāldemokrātu partija nekad nav ierosinājusi slēgt Taivānas pārstāvniecību.

“Vai mums vienmēr jāklusē pēc tāda soļa? Šāds paziņojums ir izdarīts, lai mēs varētu stiprināt esošās saites ar taivāniešiem,” viņš paskaidroja.

“Saukt lietas īstajā vārdā nav grēks,” teica Oleks, piebilstot, ka, viņaprāt, “valdības un Ārlietu ministrijas pašreizējie pasākumi ir nepieciešami pasākumi, kas iepriekš netika pietiekami veikti”. “Mums ir jānormalizē attiecības ar Ķīnu un jānostiprina ekonomiskās saiknes ar Taivānu,” viņš uzsvēra.

Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka Lietuvas mērķis attiecībās ar Taivānu ir izveidot “labu ekonomiskās sadarbības plānu”.

“Es strādāju pie tā kopā ar Taivānu. Tā ir normāla divpusēja sadarbība, kādu mēs vēlamies ekonomikas, kultūras un citās jomās. Ekonomikas jomā mēs vēlamies sasniegt noteiktus rādītājus un strādājam pie tā,” teica ministrs.

Viņš piebilda, ka “nav neviena darba kārtības jautājuma” par Taivānas pārstāvniecības slēgšanu.

Lietuvas iepriekšējā konservatīvo un liberāļu valdība 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kas ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot pilna mēroga diplomātiskās attiecības. Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu.

Pašreizējās valdības, kuras koalīciju vada sociāldemokrāti, programmā ir iekļauts mērķis “atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu līdz līmenim, kāds ir citām Eiropas Savienības valstīm”.

Premjerministres Ingas Ruginienes pārstāvētie sociāldemokrāti ir pie varas koalīcijā ar populistisko “Nemunas rītausmu” un kreisi centrisko Zemnieku un zaļo savienību, koalīciju atbalsta arī centriski labējā Poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.