“Viņi ir uzstādījuši aizslietņus uz ceļiem un strādā aiz šiem aizslietņiem, gatavojoties ceļu saspridzināšanai,” žurnālistiem sacīja Li.

Operācija varētu notikt jau pirmdien, pieļāva komitejas pārstāvis.

Vairākas nedēļas spriedze Korejas pussalā vairojusies.

Ziemeļkoreja apsūdz Dienvidkoreju, ka tā trīs reizes izmantojusi dronus, lai virs Ziemeļkorejas teritorijas nomestu propagandas skrejlapas, un draudējusi, ja tas atkārtosies, atbildēt ar spēku.

Ziemeļkorejas Aizsardzības ministrija svētdienas paziņojumā norādīja, ka ir izvietojusi vairākas armijas vienības pie robežas un “pilnībā gatavojas atklāt uguni” un ka Dienvidkoreja uzbrukuma gadījumā “pārvērtīsies pelnu kaudzēs”.

Dienvidkorejas Apvienošanās ministrijas pārstāvis Gu Bjongsams izteicies, ka šo soli, visticamāk, motivējusi vēlme stiprināt Ziemeļkorejas vienotību, koncentrējoties uz kopīgu ienaidnieku.

Phenjana bieži liek lietā kareivīgu retoriku, gatavojoties raķešu izmēģinājumiem, ko ANO tai ir aizliegusi veikt.

Eksperti apgalvo, ka pilna apjoma uzbrukums ir mazticams, ņemot vērā Dienvidkorejas un tās sabiedrotās ASV lielāko ugunsjaudu un skaitlisko pārsvaru.

Tomēr pārrobežu ceļu iznīcināšana būtu liels trieciens gadu desmitiem ilgušajam darbam, lai panāktu abu valstu miermīlīgu apvienošanos.

Pērn janvārī Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns grozīja konstitūciju, svītrojot no tās formulējumu par atkalapvienošanos, un pasludināja Dienvidus par savu “nemainīgo galveno ienaidnieku”.