Dienvidkorejas izlūkdienests trešdien likumdevējiem paziņoja, ka Ziemeļkoreja kopš augusta piegādājusi Krievijai vairāk nekā miljons artilērijas šāviņu, ar ko Krievijai, domājams, pietiktu aptuveni divus mēnešus karā Ukrainā.

Ziemeļkoreja tiek turēta aizdomās, ka papildus šautenēm, raķešu palaišanas iekārtām, mīnmetējiem un šāviņiem, tā nosūtījusi Krievijai arī nenoteiktu skaitu tuvas darbības rādiusa ballistisko raķešu, prettanku raķešu un pretgaisa aizsardzības raķešu, vietējiem žurnālistiem atklāja Dienvidkorejas armija.

Pagājušajā nedēļā Dienvidkoreja, ASV un Japāna stingri nosodīja Ziemeļkorejas munīcijas un militārā aprīkojuma piegādi Krievijai, norādot, ka šādi ieroču sūtījumi krasi palielina cilvēku upurus karā Ukrainā.\

Jebkāda ieroču tirdzniecība ar Ziemeļkoreju būtu vairāku ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums.

Gan Krievija, gan Ziemeļkoreja, protams, noraidīja apsūdzības par ieroču sūtījumiem.

Krievijai un Ziemeļkorejai, kas ir vēsturiskas sabiedrotās, ir piemērotas vairākas globālo sankciju kārtas – Maskavai par iebrukumu Ukrainā, bet Phenjanai par kodolieroču izmēģinājumiem.

Valstu līderi Kims Čenuns un Vladimirs Putins septembrī tikās Krievijas Tālajos Austrumos. Kims vizītes laikā paziņoja, ka divpusējās saites ar Maskavu ir viņa valsts prioritāte. Vašingtona un eksperti uzskata, ka Phenjana pretī vēlas saņemt militāro palīdzību, piemēram, satelīta tehnoloģijas, un tiecas modernizēt padomju laika militāro aprīkojumu.

Dienvidkorejas armija uzskata, ka Ziemeļkoreja vēlas saņemt no Krievijas arī ar kodolenerģiju saistītas tehnoloģijas, iznīcinātājus vai lidmašīnu aprīkojumu un palīdzību pretgaisa aizsardzības tīklu izveidē.

Dienvidkorejas izlūkdienests secinājis, ka Ziemeļkoreja darbina savas munīcijas ražotnes ar pilnu jaudu, lai apmierinātu Krievijas pieprasījumu, un ir iesaistījusi iedzīvotājus ražošanas jaudas palielināšanai.