“Jā, es uzskatu, ka Ārlietu ministrijai ir vairākas iespējas, kā atrisināt šo situāciju, un es domāju, ka ministrs, tiklīdz būs gatavs, par to paziņos vienā vai otrā veidā,” Sinkevičs teica žurnālistiem pēc tam, kad parlaments apstiprināja jaunās valdības programmu un tādējādi oficiāli sākās tās pilnvaras.

Kā teica jaunais premjers, lēmums atvērt Taivānas pārstāvniecību bija drosmīgs un daudzsološs, taču tas neguva gaidīto atbalstu no partneriem Eiropā.

Sinkevičs sacīja, ka toreizējā ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa lēmums bija vienpusējs un neatspoguļoja plašāku Eiropas valstu pozīciju.

Valdības maiņas laikā Lietuvā aktualizējies jautājums par valsts attiecībām ar Ķīnu.

Lietuvas konservatīvo un liberāļu valdība 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kas ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot pilna mēroga diplomātiskās attiecības. Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu.

Līdzšinējās sociāldemokrātu politiķes Ingas Ruginienes vadītās valdības programmā tika iekļauts mērķis “atjaunot diplomātiskās attiecības ar Ķīnu līdz līmenim, kāds ir citām Eiropas Savienības valstīm”.

Ķīna nesen paziņoja, ka ir gatava dialogam par attiecību atjaunošanu, taču mudināja Lietuvu veikt “steidzamas un izlēmīgas darbības”, lai atrisinātu situāciju.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.