Komunistiskā Ķīna Taivānu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu un pieļauj arī spēka lietošanu, lai atgūtu kontroli pār salu.

Pēdējo gadu laikā Ķīna pastiprinājusi spiedienu uz Taibeju un, kopš maijā Taivānā pie varas nāca prezidents Lai Cjinde, salas tuvumā sarīkojusi trīs plašus militāros manevrus.

Pēdējie no tiem, kas notika decembrī, bija lielākie vairāku desmitgažu laikā, norāda Taivānas amatpersonas, lai gan Pekina to rīkošanu oficiāli nav apstiprinājusi.

“Ķīnas tauta abās Taivānas šauruma pusēs ir viena ģimene. Neviens nevar saraut mūsu asins saites un neviens nevar apturēt [taivāniešu] atkalapvienošanās tendenci ar tēvzemi,” televīzijā pārraidītajā uzrunā norādīja Sji.

Tikai pēc trim nedēļām amatā stāsies jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps.

Taivāna ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Pekinas un Vašingtonas attiecībās, un ASV, lai gan nav nodibinājušas oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taibeju, ir Taivānas stratēģiskais sabiedrotais un lielākais ieroču piegādātājs.

ASV un Ķīnas attiecības pēc Trampa inaugurācijas 20. janvārī var vēl vairāk pasliktināties, jo jaunais Baltā nama saimnieks sola paaugstināt muitas tarifus, lai sodītu Pekinu par tās negodīgajām tirdzniecības praksēm.