Pēc šiem rezultātiem, Pellegrīni saņēmis 53% balsu, bet viņa sāncensis, opozīcijas atbalstītais bijušais ārlietu ministrs Ivans Korčoks – 47% balsu.

Vēlētāju aktivitāte otrajā kārtā bija 61%.

23. martā notikušajā pirmajā kārtā, kurā bija pavisam deviņi kandidāti, neviens kandidāts neieguva vairāk par pusi balsu, tādēļ tika rīkota otrā kārta.

Pirmajā kārtā Korčoks saņēma 42% balsu, bet Pellegrīni – 37% balsu. Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 52%.

48 gadus vecajam Pellegrīni atbalstu paudis premjerministrs Roberts Fico, kurš ne tikai atteicies sniegt Ukrainai militāro palīdzību, bet pat apšaubījis tās suverenitāti un aicinājis panākt vienošanos ar agresorvalsti Krieviju.

Tikmēr 60 gadus vecais Korčoks pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, un viņa nostāja līdzinās pozīcijai, kuru ieņēmusi pašreizējā prezidente Zuzana Čaputova, kas asi kritizē populistisko valdību, taču izšķīrusies nekandidēt uz otru piecu gadu pilnvaru termiņu.

Pellegrīni “atbalstīs (..) mūsu saišu pavājināšanos ar sabiedrotajiem un partneriem NATO un Eiropas Savienībā, vājāku atbalstu Ukrainai un noslieci uz Krieviju”, ziņu aģentūrai AFP sacīja analītiķis Grigorijs Mesežņikovs.

Pellegrīni ilgi bijis Fico līdzgaitnieks un nomainīja savu patronu premjera krēslā, kad tas 2018. gadā bija spiests atkāpties pēc masu protestiem, ko izraisīja žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas slepkavība.

Kucjaks centās atmaskot itāļu mafijas sakarus ar Fico vadīto kreisi populistisko partiju “Smer-SD”, kuras biedrs tolaik bija arī Pellegrīni, kas tagad pārstāv paša dibināto partiju partiju “Hlas”, kas joprojām faktiski ir “Smer-SD” filiāle un tikpat lielā mērā ir iesaistīta korupcijā un darījumos ar organizēto noziedzību.

Fico atgriezās premjerministra amatā 2023. gadā.

“Es kandidēju uz prezidenta amatu, lai glābtu Roberta Fico valdību,” televīzijas debatēs ar Korčaku pēc pirmās vēlēšanu kārtas sacīja Pelegrīni.

Lai gan prezidents Slovākijā pamatā pilda tikai ceremoniālas funkcijas, viņa pilnvarās ietilpst starptautisku līgumu ratifikācija, un tiesnešu, tajā skaitā Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšana. Valsts galva ir arī armijas virspavēlnieks.

Prezidentam ir arī tiesības noteikt veto parlamenta apstiprinātiem likumprojektiem.