Janša, kurš vadījis trīs valdības un savas pēdējās valdības laikā bieži konfliktējis ar ES, paātrināja koalīcijas sarunas pēc tam, kad iepriekšējais liberālais premjerministrs Roberts Golobs aprīlī paziņoja, ka viņam nav izdevies izveidot valdību.

Goloba pārstāvētā Brīvības kustība (GS) ar nelielu balsu vairākumu uzvarēja martā notikušajās parlamenta vēlēšanās, apsteidzot konservatīvo opozīciju, ko vada ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājs Janša.

67 gadus vecais Janša pirmdien paziņoja, ka viņa Slovēnijas Demokrātiskā partija (SDS) ir panākusi koalīcijas vienošanos divām centriski labējām partijām – kristīgo demokrātu partiju “Jaunā Slovēnija” (NSi) un viņa bijušā sabiedrotā Anžes Logara partiju “Demokrāti”.

Šīm partijām kopā ir 43 no 90 parlamenta deputātu vietām.

Janšu atbalsta arī pretestablišmenta partijas “Resnica” pieci deputāti, un tas ļauj viņa koalīcijai iegūt parlamenta vairākuma atbalstu.

“Resnica” martā ieguva pārstāvību parlamentā, un šīs partijas līderis Zorans Stevanovičs tika ievēlēts par parlamenta priekšsēdētāju.

“Ir izpilditi nosacījumi, lai izvirzītu [premjerministra] kandidatūru. Tas tiks izdarīts rīt,” Janša pirmdien paziņoja žurnālistiem pēc tam, kad SDS līderi atbalstīja koalīcijas vienošanos.

Koalīcijas programmā starp prioritātēm ir nodokļu pazemināšana un efektīvākas valsts pārvaldes izveidošana ar decentralizāciju un birokrātijas samazināšanu.

“Mēs nodrošināsim lētāku valsti, bet ar labāku kvalitāti,” šomēnes žurnālistiem solīja Janša.

Janša ir vairākkārt kritizējis Goloba centriski kreisās koalīcijas valdības tēriņus, solot atjaunot tādas “slovēņu vērtības” kā “tradicionālā ģimene” un “slēgt [valsts naudas] cauruli” nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas uzskatāmas par politiskām partijām.

Viņš arī asi kritizējis Slovēnijas 2024. gadā pieņemto lēmumu atzīt Palestīnas valsti un ir aizstāvējis Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, ko iepriekšējā valdība dēvēja par “genocīdu”.