Taču sociālisti izlēmuši neatbalstīt neuzticības izteikšanu valdībai, pavēstījuši avoti partijā.

Decembrī Nacionālā apvienība (RN) pievienojās kreiso partiju blokam, lai gāztu Beirū priekšteča Mišela Barnjē vadīto valdību.

Taču Beirū, kuru 13.decembrī prezidents Emanuels Makrons nozīmēja premjerministra amatā, lai izbeigtu politisko krīzi, kas pārņēmusi Franciju pēc vasarā notikušajām Nacionālās sapulces vēlēšanām, arī nav parlamentārā vairākuma.

Svētdien publicētajā intervijā Beirū paziņoja, ka budžetu apstiprināšanu panāks, izmantojot konstitūcijas 49.panta 3.daļu, kas ļauj valdībai pieņemt likumus bez balsojuma parlamentā.

Sarunā ar laikrakstu “La Tribune Dimanche” viņš uzsvēra, ka valsts nedrīkst palikt bez budžeta, atzīstot, ka vienīgā iespēja ir to pieņemt 49.panta 3.daļas kārtība. Premjers piebilda, ka tas tiks izdarīts pirmdien.

Viņa kanceleja apstiprināja, ka pirmdien tādā pašā veidā tiks apstiprināts arī sociālais budžets.

Taču likumu pieņemšana šādā kārtībā ļauj opozīcijai pieprasīt uzticības balsojumu, lai mēģinātu gāzt valdību. Uzticības balsojums varētu notikt trešdien.

Kreiso ekstrēmistu partija “Nepakļāvīgā Francija” (LFI), kuru atbalstījuši arī komunisti un zaļie, jau paziņojusi, ka pieprasīs uzticības balsojumu.

Tagad galvenais jautājums, vai neuzticības izteikšanu Beirū atbalstīs arī RN.

Jaunas parlamenta vēlēšanas konstitūcija liedz sarīkot agrāk nekā gadu pēc iepriekšējām vēlēšanām, tāpēc Beirū gāšana pastiprinātu spiedienu uz Makronu, lai panāktu viņa atkāpšanos.