Kopš talibu atgriešanās pie varas Afganistānā 2021.gada augustā ārvalstu amatpersonu vizītes Kabulā ir reta parādība, jo neviena valsts vēl nav oficiāli atzinusi islāma ekstrēmistu valdību.

Sagrābjot varu Afganistānā, talibi solīja maigāku pārvaldi nekā pirmajā valdīšanas laikā no 1996.gada līdz 2001.gadam, taču pakāpeniski ievieš arvien stingrākus ierobežojumus, jo īpaši iegrožojot sieviešu tiesības un brīvību. Kamēr vairums rietumvalstu ir norobežojušās no talibu režīma, tas cenšas tuvināties reģiona kaimiņvalstīm, uzsverot sadarbību ekonomikā un drošības jomā.

Šoigu vizītē Kabulā pauda Krievijas ieinteresētību palielināt divpusējo sadarbību ar Afganistānu un paziņoja, ka drīzumā talibu valdība tiks svītrota no Krievijas “melnajiem sarakstiem”, lai paplašinātu politiskās un ekonomiskās attiecības starp abām valstīm, platformā “X” paziņoja Kabula.

Analītiķi uzskata, ka Maskava, iespējams, vēlas sadarboties ar Kabulu, lai novērstu draudus, ko rada teroristu grupējuma “Islāma valsts” reģionālā nodaļa “Islāma valsts Horasanas province”.

Martā teroraktā Piemaskavas koncertzālē tika nogalināti vairāk nekā 140 cilvēki. Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmās “Islāma valsts Horasanas province”.

Talibu varasiestādes ir vairākkārt uzsvērušas, ka iekšpolitikā galvenā prioritāte ir drošība, un ir solījušas izskaust kaujiniekus, kas no Afganistānas teritorijas organizē uzbrukumus citās valstīs.

“Talibi noteikti ir mūsu sabiedrotie cīņā pret terorismu,” jūlijā paziņoja Krievijas vēstnieks Afganistānā Dmitrijs Žirnovs.