Šādu atbildi viņš sniedzis uz žurnālista jautājumu, kas tika uzdots Netanjahu vizītes kontekstā Budapeštā.

Ungārija ceturtdien kļuvusi par pirmo Eiropas valsti, kuru apmeklējis Izraēlas premjerministrs kopš pagājušā gada novembra, kad Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) izdeva orderi viņa aizturēšanai saistībā ar Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā.

Kopīgās preses konferences laikā ar Jordānijas karali Abdullu II Šolcs norādīja, ka Vācijas valdība savu nostāju jautājumā par Netanjahu aizturēšanu jau iepriekš nepārprotami izteikusi.

“Nespēju iedomāties, ka Vācijā varētu notikt aizturēšana,” atzina kanclers, kas pārstāv sociāldemokrātus (SPD).

Tajā pašā laikā Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, kas pārstāv SPD līdzšinējos koalīcijas partnerus zaļos, kritizējusi Ungārijas atteikšanos aizturēt Netanjahu, pamatojoties uz SKT izsniegto orderi.

Ungārija ceturtdien arī paziņoja par savu nolūku izstāties no SKT.

Briselē notiekošā NATO samita kuluāros Bērboka izteicās, ka šī esot “slikta diena starptautiskajām krimināltiesībām”.

“Eiropā neviens nestāv pāri likumam, un tas attiecas uz visām tiesību nozarēm,” piebilda ministre.

Tikmēr līdz šim opozīcijā bijušo konservatīvo (CDU/CSU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš, domājams, kļūs par nākamo Vācijas kancleru, paziņojis, ka meklē veidu, kā organizēt Netanjahu vizīti, nepārkāpjot starptautiskās tiesības.

STK dibināšanas līgums jeb Romas statūti paredz, ka ikvienai dalībvalstij jāizpilda tiesas izsniegtie orderi, tāpēc gan Ungārijas, gan Vācijas kā SKT dalībvalsts formāls pienākums ir Netanjahu aizturēšana.

SKT 21.novembrī izdeva orderus Netanjahu, Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” militārā līdera Mohammeda Deifa apcietināšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.

Apsūdzības saistītas ar “Hamās” uzbrukumu Izraēlai 2023.gada 7.oktobrī un tam sekojošo Izraēlas karu pret “Hamās” Gazas joslā.