Pētnieciskā žurnālistikas grupa “Correctiv” trešdien ziņoja, ka galēji labējās grupas, tai skaitā eiroskeptiķu partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) pārstāvji apsprieduši šo plānu sanāksmē novembrī.

Šolcs sociālajā tīklā “X” uzsvēra, ka valsts aizsargās visus Vācijas iedzīvotājus, neatkarīgi no to izcelsmes, ādas krāsas vai “fanātiķu asimilācijas fantāzijām”.

“Ikviens, kas pretojas mūsu brīvajai demokrātiskajai iekārtai, ir mūsu iekšējās izlūkošanas un tiesu sistēmas lieta,” norādīja kanclers.

“Tās nav tikai runas par to, ka mēs mācāmies no vēstures. Demokrātiem ir jāturas kopā,” viņš piebilda.

Vācijas nacistiskās pagātnes apzināšanās ir izraisījusi valstī plašu satraukumu par “Correctiv” ziņoto saistībā ar šo galēji labējo plānu.

Saksijā, kur AfD saskaņā ar aptaujām atbalsta vairāk nekā 30% vēlētāju, reģionālās valdības iekšlietu ministrs Armīns Šusters, kurš pārstāv kristīgos demokrātus (CDU), izteicies, ka esot šokēts par dzirdēto.

“Man tas atgādināja mūsu nesenās vēstures tumšāko daļu,” raidorganizācijai MDR sacīja Šusters, piebilstot, ka galēji labējo sanāksmē “principā tika apspriesta deportācija uz Āfriku”.

Aptaujas liecina, ka AfD šobrīd popularitātes ziņā Vācijā ieņem otro vietu ar aptuveni 20% atbalstu, kas ir krietni vairāk nekā 10,3%, ko tā ieguva pēdējās federālajās vēlēšanās 2021.gadā.

Saskaņā ar jaunākajām aptaujām tā ir populārākā partija trīs Vācijas austrumu zemēs – Tīringenē, Saksijā un Brandenburgā. Šogad visās trīs zemēs paredzētas landtāgu vēlēšanas.