Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024. gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis.

Dānija ieņem otro vietu, Islande – trešo, un Zviedrija – ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā.

Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10. vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā.

Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā – Luksemburga.

Otrajā desmitniekā no 11. līdz 20. vietai ierindojās Austrālija, Jaunzēlande, Šveice, Beļģija, Īrija, Lietuva, Austrija, Kanāda, Slovēnija, Čehija.

Vācija kopš pagājušā gada ir pakāpusies no 24. uz 22. vietu, bet ASV noslīdējusi par vienu pozīciju uz 24. vietu, kas ir šīs valsts sliktākais rezultāts.

Latvija kopš pērnā gada noslīdējusi no 46. uz 51. vietu un Igaunija – no 34. uz 39. vietu, bet Lietuva pakāpusies no 19. uz 16.vietu.

Ziņojumā tika vērtētas 147 valstis, un par visnelaimīgāko atkal atzīta Afganistāna.

Laimes pakāpe tika noteikta, ņemot vērā tādus subjektīvus kritērijus kā cilvēku pašnovērtējums un viņu apmierinātība ar dzīvi, gan tādus objektīvākus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, pieejamais sociālais atbalsts, paredzamais veselīgas dzīves ilgums, brīvība un korupcijas līmenis.