Likumprojekts ir reakcija uz nelegālo imigrantu pieplūdumu uz Somijas austrumu robežas, ko organizēja Krievija, cenšoties destabilizēt situāciju Eiropas Savienībā (ES).

“Likumu par pagaidu pasākumiem cīņai pret instrumentalizētu migrāciju” atbalstīja 167 deputāti, bet 31 balsoja pret.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāparaksta Somijas prezidentam Aleksandram Stubam, kurš tam jau iepriekš paudis atbalstu.

Likums būs spēkā vienu gadu, un tas ļaus Somijas valdībai ierobežot starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieņemšanu uz Somijas robežas un tās tuvumā.

Somijas valdība uzskata, ka pēc tam, kad pagājušā gada rudenī uz Somijas 1340 kilometru garās austrumu robežas ar Krieviju ieradās gandrīz 1000 nelegālo imigrantu bez vīzām, nepieciešami jauni juridiski instrumenti, lai cīnītos pret šādu organizētu nelegālo migrāciju.

“Tas ir spēcīgs vēstījums Krievijai un spēcīgs vēstījums mūsu sabiedrotajiem. Somija rūpēsies par savu un ES robežas drošību,” tūlīt pēc balsojuma parlamentā preses konferencē paziņoja Somijas premjerministrs Petri Orpo.

Reaģējot uz nelegālo imigrantu pieplūdumu, Somija decembra vidū slēdza savu robežu ar Krieviju.

Taču atsevišķi tiesību eksperti apgalvo, ka likumprojekts esot pretrunā ar Somijas konstitūcijā noteiktajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī starptautiskajām juridiskajām saistībām.

Pie parlamenta bija sapulcējušies aptuveni 100 kreiso aktīvisti, kas protestēja pret “deportācijas likumu”.

Pret likumprojektu stingri iebilda kreisā opozīcija, kā arī atsevišķi politiķi no citām parlamentā pārstāvētajām partijām.

Galēji kreisās partijas “Kreiso alianse” līdere Li Andersone platformā “X” pauda viedokli, ka “šī ir skumja diena Somijas tiesiskumam un cilvēktiesībām”.

Saskaņā ar likumprojektu noteikumus, kuru mērķis ir vērsties pret Krievijas hibrīduzbrukumiem, varēs piemērot vienu mēnesi no vietas ierobežotās teritorijās, ja tiks uzskatīts, ka Somijas suverenitāte un valsts drošība ir apdraudēta.

Pēc šo noteikumu aktivizēšanas uz robežas aizsardzību varēs pieprasīt tikai dažas patvēruma meklētāju grupas, piemēram, bērni vai cilvēki ar invaliditāti.

Viņu tiesības pieteikties būs atkarīgas no robežsargu veiktā to lietu izvērtējuma, un atraidītie patvēruma meklētāji nevarēs pārsūdzēt lēmumu.