Atšķirībā no lielas daļas Eiropas Spānija īsteno salīdzinoši pretimnākošu politiku pret migrantiem, norādot, ka cilvēki nepieciešami sabiedrības novecošanas un darbaspēka trūkuma kompensēšanai.

Kopumā pērn Spānijas pilsonība piešķirta 299 732 cilvēkiem, kas ir par 19% vairāk nekā 2024.gadā un lielākais gada rādītājs kopš uzskaites sākšanas 2013.gadā, paziņojis Spānijas Nacionālais statistikas institūts (INE).

Lielākās jauno pilsoņu grupas bija no Marokas, Kolumbijas, Venecuēlas un Hondurasas.

Deviņas no desmit visplašāk pārstāvētajām izcelsmes valstīm bija Latīņamerikas valstis, atspoguļojot ilgstošas tiesību normas, kas daudzu bijušo Spānijas koloniju pilsoņiem atvieglo pilsonības iegūšanu.

Latīņamerikas valstu pilsoņi var pieteikties Spānijas pilsonībai pēc divu gadu likumīgas uzturēšanās, kamēr lielākajai daļai citu ārvalstnieku standarta prasība ir desmit gadi.

Premjerministra Pedro Sančesa vadītā sociālistu valdība janvārī nāca klajā ar plānu piešķirt uzturēšanās un darba atļaujas aptuveni 500 000 nelegālo migrantu.

Šis pasākums attiecas uz visiem ārvalstniekiem, kuri ieradušies līdz 2025.gada 31.decembrim, Spānijā dzīvojuši vismaz piecus mēnešus un nav sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem.

Spānijā ir gandrīz 50 miljoni iedzīvotāju, tostarp 7,3 miljoni ārvalstnieku, liecina INE dati.